Apmaldījies Ezītis Miglā

Šobrīd cītīgi domāju, ko iesākt tālāk. Grāmatas visu mūžu nonstopā nelasīšu, arī virtuve kādreiz tiks izremontēta un kaut kādā brīdī man noteikti apniks gulēt… Un ko tad?

Skaidri zinu, ka šogad augstskolā nestāšos, lai arī kā kāda mana daļa vēlētos skriet līdzi pārējiem un kaut kur stāties maģistros, bet nē, ļaušu sev vismaz no tā atpūsties kādu brītiņu.

Bet tas nenozīmē, ka es nedomāju, par to, ko es vēlētos vispār studēt kaut kad nākotnē. Šodien, ejot mājās no darba, manā prāta diezgan skaidri izkristalizējās divi virzieni, kuru dēļ es atkal varētu sēsties skolas solā.
Tātad pirmkārt, tā ir starpkultūru saskarsme, komunikācija. Divi kursi man augstkolā skāra šo jomu un abas reizes es biju vienkārši sajūsmā – bakstīju savas kursabiedrenes un čukstēju, ka tas ir tas, ko es vēlētos studēt.

Otrs virziens savukārt ir audiovizuālā kultūra – filmas, foto… Es tikai īsti nezinu, vai es vēlos to mācīties no praktiskās puses vai vairāk no teorijas, proti, reāli darboties – filmēt, fotografēt, rakstīt scenārijus vai arī vairāk apskatīt un iedziļināties vēsturē, attīstībā, niansēs, krāsās un smaržās… Iespējams, ka vēlos gan to, gan to 🙂 🙂 Problēma šajā visā – visdrīzāk, ka ir jāņem bakalaurs, jo maģistrus es nepavilktu – diezgan sveša joma un nav pieredzes.

Skaidri zinu, ka LV negribu mācīties.Starpkultūru saskarsme nemaz, manuprāt, netiek piedāvāta mūsu augstskolās, savukārt audiovizuālā… nu nez… apšaubu kvalitāti un cenas ir oi, oi, oi.

Un tagad galvenā problēma – nauda. Kurš par to visu maksās? 😀

Un ko darīt tuvākajā nākotnē (rudenī) – pabeigt make-up kursus, iziet autoskolu?Nedarīt neko un krāt naudu? Gribu visu, bet apstākļi ir nu tādi, kādi nu tie ir, tāpēc kaut kādā mistiskā veidā ir jāizšķiras. Bet tik grūti.

P.S. Varbūt mani Imaginārijas miljoni varētu tomēr beidzot prasties kaunu un materializēties? 🙂

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *