Šī dziesma man šodien visu dienu skan galvā – nekādi nevaru izdabūt ārā… Varētu teikt, ka tā ir mana šodienas vadlīnija. Tikai nedaudz citā kontekstā un vidē, bet doma līdzīga… Nē, es nesaku, ka agrāk zāle bija zaļāka, jo tāda pati tā vien bija. Viss ris savu loģisko gaitu, virzās uz priekšu, attīstās…
Bet kaut kādā brīdī mazais es tevī apstājās un jautā: “Kāpēc?”. Un tu nezini, ko atbildēt.
