I’m back from Helsinki

Moi, moi!

Iespējams, ka tas gara stāvoklis, kas man ir šobrīd nav tas labākais, lai rakstītu, bet tomēr mēģināšu to ignorēt un sasummēt pagājušajā nedēļā piedzīvoto.

Tātad visu pagājušo nedēļu pavadīju Helsinkos Grundtvig workšopā “Finnish Puzzles”, kura mērķis bija neeedaudz apgūt somu valodu un  uzzināt kaut ko par somu kultūru.

Sākšu ar svētdienu 15. augustu. Ar ne pārāk foršiem piedzīvojumiem, par kuriem ir jāpateicas dārgajam Air Baltic  3 daiļavas no LV ir  nonākušas Helsinkos. Iekārtošanās viesnīcā, neliela apkārtnes izpēte, iepazīšanās ar dažiem no pārējiem dalībniekiem un es dodos atpakaļ uz istabiņu. Istabiņa tīri jauka utt., BET gulta… tā bija mana mūža mīkstākā un neērtākā gulta, kādā esmu jebkad gulējusi un rezultātā manā miegā bilancē bija tikai 3 stundas.  Ja es tikai būtu zinājusi, ka šajā nedēļa tas man kļūs par normu…

Parlamentā

Nākamajā rītā celšanās ir pusseptiņos (un tas manā pasaulē ir kaut kās ārkārtējs), lai deviņos jau būtu skolā. Pirmo reizi satieku  kopā arī visus pārējos 19 dalībniekus, kā arī mūsu workšopa organizatoru un pasniedzējus. Sākam ar nelielām katras valsts prezentācijām un turpinām ar pirmo somu valodas stundu manā mūžā.Pasniedzēja Jūlija ļoti jauka un kā izrādās nemaz nav somiete, bet gan krieviete. 🙂 bet, kas attiecas uz somu valodu –  nu moins, tā tik ir valoda, no kuras neko nav iespējams saprasts, bet rezultātā manā bilancē tomēr ienāk vārds moi! un hyvaa huomenta!  – sveiki! un labrīt!, kas principā nav uzskatāms par pārāk sliktu rezultātu. 🙂 Pēc tam stunda pie Mikaelas, kas mums gan stāsta šo to par somu valdību, izglītības sistēmu, ka arī kļūst par ekskursijas pavadoni, Starp citu, Mikaela arī nav īsta somiete, bet gan pa pusei grieķiete. Paldies dievam, Jyrki, workšopa organizators ir īsts soms, vismaz kaut kas 🙂 Pēc tam dodamies ekskursijā uz Parlamentu un tad ēst.
Runājot par ēšanu, it ka jau Somija nav tālu no mums un pamatā mūsu ēdieni ir līdzīgi, bet pārsvarā man nekas negaršo no tā, ko viņi ēd. Ēst reindeer steiku? Tas apmēram tā kā ēst Santa Klausu… Tāpēc pēc apmēram divām pusbada dienām, kad restorānos vienmēr izvēlējos kaut ko diezgan neēdamu, paliku gudrāka un ēdu tikai lasi. Tā kā, lūdzu, uz zivīm tuvākajā laikā vairs nevarēšu paskatīties, nepiedāvāt man! 🙂

Sightseeing cruise

Ok, atgriežamies atpakaļ pirmdienā. Pēc vakariņām dodamies divu stundu sightseeing cruise, kas bija daudz par daudz, bet nu dzīve ir jā samierinās ar viskko :))) Lai gan sākumā bija doma vēl apskatīt downtown (mūsu viesnīca atradās ārpus centra), tomēr bija jau pārāk vēls un devāmies atpakaļ uz viesnīcu. Un principā, tas arī bija pirmais vakars, kad daļa no mums sāka viesnīca lobijā likt kopā somu puzli… Ar nacionālajiem dzērieniem un kāršu spēļu mākslu. Bet, protams, tam visam pa vidu mēs apspriedām un pārrunājām pa dienu apgūto, protams… 🙂 🙂 🙂
Neiedziļinoties sīkumos, pēc vakara saviesīgās daļas nebiju vēl joprojām spējīga sadraudzēties ar savu gultu un matracim nācās pārvākties uz grīdas. Un miega bilance vēl joprojām nemainīga – 3 stundas.

Nākamajā dienā, paldies dievam, skola bija jābūt tikai desmitos, bet par spīti tam es jau pirms septiņiem biju augšā. Neliels hangover, bet paciešams. Somu valodas stundā acis turās vaļā ļoooti knapi, bet kaut kā pārdzīvoju arī to. Pēc tam dodamies uz somu dizaina kompāniju Marimekko. Njā… šis tas tāds tīri ok jau ir, bet cenas… nu come on… Viena auduma soma 100 eiro? Vecmāmiņas halāts 200 eiro?  Are you f……. kidding me? Pēc tam dodamies uz Helsinku augstāko apartamenta ēku, no kuras jumta paveras diezgan iespaidīgs skats uz Helsinkiem.Vakariņas un tad gājiens/skrējiens uz Alko, kura darbalaiks ir tikai līdz astoņiem vakarā (Somijā, izņemot vieglo alu, neko citu nevar nopirkt lielveikalos, bet gan specializētā veikalā) un tad jau atpakaļ viesnīcā, kur party turpinās. Kārtis, Alko produkcija un dienas bilancē – pudele šampanieša manās asinīs, zaudēta cīņa ar gultu un pārvākšanās uz grīdas, kā arī 4 stundas miega. Un, protams, pamatīgs hangover no rīta.

Marimekko

Par nākamo dienu manas atmiņas ir diezgan miglainas, jo visu dienu vazājos apkārt apkārt kā dzīvs mironis. Pa dienu mani pamodināja tikai tas, ka Helsinku centrā paliku ar basām kājām, jo saplīsa kurpe. Tad nu arī tāda baskājaina devos kurpju meklējumos, kamēr pārējie apskatīja baznīcu.:) Bet tā īsti pamodos apmēram ap deviņiem vakarā – tieši laikā uz mūsu ikvakara tikšanos lobijā, tikai šoreiz iztiku bez alko.
Nakts jo projām pavadīta uz grīdas, bet gulēts jau ir apmēram 6 stundas, kas ir visnotaļ pozitīvi.

 Ceturtdien jau ierastās somu valodas stundas un pēc tam dodamies ekskursijā uz skolu. Un varu tiekt tikai vienu, lai arī Somija ir dārga zeme  un nodokļos viņi maksā ļoti lielas somas, tomēr tas, ko viņi var dabūt pretī ir diezgan amazing. Bezmaksas veselības aprūpe un izglītība etc. Un, viesojoties skolā, tiešām varēja just, ka izglitība ir augstā līmenī un skolu vadītājus, direktorus rūp tas, lai katram bērnam būtu iespēja attīstīt savus talantus, tādejādi arī sasniedzot savā dzīvē kaut ko vairāk. Tas ir kaut kas tāds, līdz kam mums LV vēl tikai augt un augt un mani māc diezgan pesimistiskas aizdomas, ka diez vai arī kādreiz sasniegsim somu līmeni šajā jomā.

Piektdien atkal somu valodas stundas, tikšanās ar politiķi – otru svarīgāko cilvēku Somijā tūlīt aiz ministru prezidenta. Protams, kā jau īsts politiķis, viņš makten veikli izlocījās no visiem mūsu jautājumiem, bet tādi jau viņi ir. 🙂 Vakarā vēl modernās maksas muzeja apmeklējums un pēc tam tūre pa bāriem. Principā, man nav nemazākās nojausmas, kāpēc es jau sākumā nedevos atpakaļ uz viesnīcu, jo biju vnk nenormāli nogurusi un jau sāku ilgoties pēc mājām LV.  Bet nu tomēr, Jyrki mūs aizveda uz kaut kādu leģendāro bāru, kur visādi žurnālisti un tāda tipa cilvēki pulcējas. Apmēram pēc stundas devāmies prom un tad sekoja mans lielais embarassment – Helsinkos daļā klubu ieeja ir tikai no 24 gadu vecuma un, protams, ka man paprasīja ID un, protams, ka mani neielaida iekšā un līdz ar to arī pārējie netika… Pēc tam devāmies uz kaut kādu dīvainu klubu/baru ar dzīvo band, bet es biju tik pārgurusi un tik nelaimīga, ka kaut kādā brīdī biju gatava jau doties uz staciju viena pati, bet, paldies, dievam, to neizdarīju. Pēc U2 koncerta, kas tovakar notika Helsinkos doties kaut kur vienai pašai – ne pārak prātīga ideja. It sevišķi, ja nav ne jausmas, kur tā stacija ir. Kaut kā līdz vieniem nomocījos un tad nolēmām doties prom, jāatzīst gan, ka Jyrki izskatījās ļoti vīlies mūsos, kad, izejot no kluba izdzirdēja, ka mēs uz vilcienu gribam. Bet, protams, viņš noteikti vēlējās mums parādīt Granny tunnel – labāko pick-up vietu Helsinkos. Tā kā, ja nu kādu interesē, kur ir labākā pick-up place – droši jautājiet, pastāstīšu. Pārrados viesnīcā un pat neizmantoju grīdas privilēģijas – atslēdzos turpat gultā.

Nākamajā rītā kā jau parasti mocījos somu valodā, bet pēc tam devāmies uz Suomenlinna – salu/cietoksni. Visa diena pavadīta svaigā gaisā – pirmo reizi šajā nedēļā jutos žirgta. 🙂 Vakarā iepazinos ar čehu tradicionālo dzērienu – sarkanvīnu ar kolu 🙂 Sounds really nasty  bet patiesībā, ja vīns nav pārāk labs, bet ārā gluži liet negribas, tad tas ir gluži pieņemams variants. 🙂 Un es arī neticēju, ka kaut ko tādu var iedzert, kamēr nepagaršoju. Vakars pagāja ļoti labi, lai gan uz kāršu spēli es neierados, bet tā vietā pagulēju vienu stundiņu vairāk. 🙂
Un tā ka visām labāk lietām kādreiz pienāk beigas, tad svētdiena bija tāda nedaudz skumīga, jo ir iepazīti daudzi forši cilvēki, ir pavadīts superīgs laiks kopā gan mācoties, gan atpūšoties… Kiitos par to! Kiitos par to, ko izdarīja organizatori, jo šajā jomā viss bija vienkārši perfekti.

Un, lai gan iespējams, izklausās, ka tas viss ir bijis viens liels tusiņš, tomēr tas tā nav, bija  gan intensīvs darbs somu valodas stundās, gan interesantas diskusijas ar dažādiem cilvēkiem saistība ar somu kultūru etc. etc.

Un es tiešām es iesaku visiem pieteikties un izmantot so Gruntdvig workšopu doto iespēju, kamēr tāda vēl, ir jo tas ir tiešām lielisks experience, kuru grūti aizmirst. 🙂 🙂 🙂

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *