Jaunais “Es”

Jaunais “Es”

S. vakar teica, ka es atgriežos pie sava vecā “Es”, bet es viņai teicu, ka nē, tas ir jaunais mans “Es”, jo lai nu ko, bet veco “es” es negribu, nē, nē, nekādā ziņā. Vecais “es”, par kuru viņa runāja, nebija jauks. Es tajā laikā biju pazudusi un tolaik viss bija pilnīgi nepareizi manā dzīvē. Bet tagad es esmu izaugusi un mainījusies. Un, lai gan arī tagad  es jūtos pazudusi lielāko tiesu laika, tas ir citādāk. Ne labāk, bet citādāk. Šoreiz tam nav iespējamas tik postošas sekas.

Bet no otras puses, ja nebūtu bijis tas periods manā dzīvē, kad man pilnīgi noteikti bija nepareizie draugi un es pieņēmu neīstos lēmumus, tad nebūtu arī manis šodien. Tā Arta, ko jūs pazīstat šodien, neeksistētu. Iespējams, ka tai otrai man būtu bijis vieglāk, jo, lai arī cik ilgi es to nespēju atzīt, tajā laikā pieņemtie lēmumi un notikumi ir atstājuši neizdzēšamas pēdas manā personībā. Un, iespējams ka bez tā visa, es šodien būtu daudz laimīgāka. Bet tajā pašā laikā, es esmu augusi, es esmu mainījusies un es esmu es. Tagad. Šobrīd. Dzīva. Elpojoša. Es.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *