Neautobiogrāfisks domu plūdums (bet varbūt es atkal meloju?)

Neautobiogrāfisks domu plūdums (bet varbūt es atkal meloju?)

Reizēm ir tā, ka gribās skaļi kliegt, izkliegt visu, kas ir Tevī, bet Tu zini, lai arī cik skaļi Tava balss skanētu, neviens Tevi nesadzirdēs. Viss, kas nāks pār Tavām lūpām, būs nāvējošs klusums. Vismaz citu ausīm. Tu klusē, nesaki ne vārda, jo zini, ka tāpat nav jēgas. Un tā ir vieglāk, citiem. Tāpat jau tas nevienu neinteresē.  Klusums sagrauž lēnām domas, maņas, kamēr vairs nav nekā. Ir tikai čaula. Bet Tevis nav. Tu lido kopā ar klusuma eņģeļiem – bez apziņas, domām un sapņiem. Un varbūt tā pat ir labāk.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *