Deep inside

Pagājuša nedēļa man emocionāli bija ļoti smaga – it kā nekas ekstra īpašs nenotika, visi tie paši vecie shits, bet es tiešām biju šausmīgā stāvoklī un sāku jau ienīst pati sevi par to. Tie, kas mani pazīst ilgāku laiku, zina, ka savā būtībā es esmu depresīva un būt smaidīgai, laimīgai, nav mana patiesā būtība. Bet, lielāko daļu laika es izvēlos cīnīties ar šo depresīvo me. Es izvēlos smaidīt, priecāties un būt labā garastāvoklī. Tā ir mana izvēle, bet tā nav mana būtība. Bet dzīvē jau ir jāiemācās izdarīt izvēles un dzīvot ar to, ko Tu esi izvēlējies. Un izbaudīt to.

Tam noteikti arī nepalīdz tas, ka esmu liels galējību cilvēks. Es vai nu esmu pilnīgi up vai arī totāli down. Un kad esmu down, tad esmu purvā. Man trūkst līdzsvara, ko es meklēju jau gadiem, bet joprojām neesmu atradusi. Un tas noteikti ir iemesls, kāpēc ar mani reizēm ir tik ļoti grūti, jo apkārtējie to vienkārši nesaprot. Un, man pašai ar sevi ir grūti. Reizēm pat ļoti.

Un vēl es domāju, ka kādreiz šim blogam pienāks “delete” laiks. Vai arī daļai ierakstu. Bet pagaidām vēl ne.

Arlabunakti!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *