Apziņa.

Apziņa.

Laikam K. ir taisnība – man ir tendence likt sev ciest un uzņemties vainu, tādejādi, liekot sev domāt, ka es spēju izpirkt un nopelnīt tos brīžus, kad jūtos labi un laimīga. Un es nespēju pieņemt un priecāties par labām lietām. Nespēju, jo man šķiet, ka es neesmu pelnījusi. Ka kādam citam to vajag vairāk. Laimi. Prieku. Labo.

Un, ja ir kaut kas labs, tad es cenšos to sagraut. Jo man taču nepienākas. Un tas ir tik fucking idiotiski, ka gribās sev pašai iesist. Tikai es nezinu, vai tas ko mainītu.

Un es ceru, ka pienāks diena, kad es iemācīšos izbaudīt to, kas pieder tikai man. Labo. Dalīties tajā, bet nejusties vainīgai, ka man kādreiz irkaut kas forši.

Jo arī man taču pienākas, vai ne tā?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *