Gatavošanās kāzām – no sirds (un rajona :D)

Gatavošanās kāzām – no sirds (un rajona :D)

Sveikas!
Kā jau iepriekš esat nopratušas, tad šovasar svinēšu kāzas, tāpēc nolēmu nedaudz parunāt par šo savas dzīves aspektu. Līdz lielajai dienai ir palikuši tieši divi mēneši – daudz, bet ļoti maz vienlaicīgi, vismaz kāzu aspektā.
Par līgavu es kļuvu 2012. gada 31. augustā – kāpēc tik precīzi atceros? Jo tajā pašā vakarā, iedzēruši nedaudz vīnu, mums ar topošo vīru likās ļoti laba doma, abiem vienlaicīgi facebookā nomainīt attiecību statusu uz engaged. Un facebook atceras visu 😀 Pirmais, ko izdarījām, norezervējām viesu namu septembrī un tad viss. Ok, nedaudz paplānojām, kas ir jādara, izveidojām viesu sarakstu, bet līdz pat februārim principā darījām absolūti neko kāzu sakarā. Februārī sākām domāt, ka laikam beidzot kaut ko vajadzētu darīt un apmēram nedēļas laikā sarunājām fotogrāfi, meikapu un frizūru, torti, kuru ceps draudzene (paldies!) :)), auto u.c. lietas. Tā kā, visas svarīgākās lietas var noorganizēt ļoti ātri, ja ir vēlme. 🙂 Ilgāku laiku prasa sīkumu izdomāšana.
Tā realitātes apziņa, ka kāzas tiešām notiks, bija pirmo reizi, kad uzvilku mugurā līgavas kleitu, otrā – kad nopirku un trešā – vakar, kad pasūtījām gredzenus. Bet vispār, citādāk tas viss neliekas reāli, nav tāda reality check. Ir diezgan grūti likt sev apzināties, ka pēc diviem mēnešiem tāda Arta Ponciusa vairs neeksistēs, nebūšu vairs ne draudzene vai līgava, bet gan sieva. Liekas – no way, tas nenotiek ar mani. Un tas nav tāpēc, ka es negirbētu, es tiešām gribu kāzas un man sķiet, ka par spīti visam, ar ko cīnamies šobrīd, tam ir jābūt foršam notikumam, bet tas ir tāpēc, ka es neesmu no tām meitenēm, kas no 5 gadu vecuma ir sapņojusi par kāzām un balto kleitu. Un līdz ar to ir grūtāk aptvert, ka tas notiek ar mani. bet tas tādā foršā nozīmē.

Reizēm domāju, vai visas līgavas, kāzām tuvojoties, kļūst nervozas un stresainas? Es katrā ziņā esmu kļuvusi krietni vien nervozāka, bet, paldies dievam, pagaidām par bridezillu neesmu pārvērtusies.

Ir riktīgi daudz foršu lietu kāzu plānošanas procesā, kā arī dažu  ne tik, kā, piemēram, ja tas ir saistīts ar ļoti pamatīgiem finansiāliem izdevumiem, ar kuriem vēl pirms dažām nedēļām nebijām rēķinājušies. Bet, ja skatās no gaišās puses, ielūgumi ir izveidoti un tiek dalīti viesiem, vakar pasūtījām gredzenus, pēc divām nedēļām tiksimies ar fotogrāfi romantiskai pirmskāzu fotosesijai, kāzu ballītes vakara scenārijs top, pateicoties foršajiem vakara vadītājiem, jūtu, ka arī pāris, kas vadās mūs pa tiltiem izdomās kaut ko ļoti foršu, draudzene, kas ir atbildīga par vecmeitu ballīti ir atrasta utt. – tā kā viss notiek.
Protams, ir daudz neizdarītu lietu vēl – dekorācijas, kāzu apģērbu labošana, apavu atrašana, kāzu dāvanu izgatavošana viesiem, kāzu mājas lapas izveide, dejas soļu slīpēšana u.c.  Un reizēm ir diezgan smagas izvēles – jo gribas gan tā, gan šitā, bet ne visu var atļauties.
Tāpēc arī diezgan proporcionāli manu rakstu daudzums samazinās, tuvojoties kāzām. Jo šobrīd es naudu ieguldu savās braukšanas nodarbībās ( starp citu, mans mērķis ir nolikt tiesības līdz kāzām – esmu to publiski pateikusi, tāpēc varat izdomāt kādu sodu man, ja es to neizdarīšu :D) un pērku kāzām nepieciešamos sīkumus un citādas lietas. Kosmētikai vnk īsti neatliek, bet domāju, ka pēc kāzām šī situācija varētu mainīties.  (satiksieties ar no kosmētiskā bana izbēgušu Artu :D).

Katrā ziņā, kāzu gatavošanās laiks ir skaists, bet mēdz būt intensīvs dažādās jomās – reizēm pārbauda pacietību, reizēm ir jāspēj rasts kompromiss pašam ar sevi un otru pusi, reizēm šķiet, ka viss ir pilnīgi šķērsām un ka vajadzēja darīt pilnīgi citādāk visu, reizēm viss ir lieliski.

Bet pats galvenais ir atcerēties, ka šī diena nav ne par viesiem, ne par puķēm, mašīnām un pat ne par viesiem, bet gan par mīlestību.

priekā!

Arta

9 Komentāri

  1. Zanda

    Pirmkārt jau jāsaka, ka apsveicu, jo pēc diviem mēnešiem sāksies jauns dzīves posms, kurā tu jau būsi oficiāli kļuvusi par kundzi. 🙂
    Domāju, ka lielākoties visām sievietēm kāzas ir ļoti svarīgas, tāpēc tas ir normāli, ka ir tas uztraukums un raizes.
    Es no visas sirds novēlu, lai ar to cilvēku, kuru vienosi savu dzīvi kopā, jūs vēl ilgi ejat viens otram plecu pie pleca blakus ne tikai priecīgos brīžos, bet arī pārbaudījumos. 🙂

  2. Cherri Ya

    Pati par sevi esmu kāzu pretinieks, un vismaz pagaidām pat domāt par to negribu!!!
    Bet katram jau ir savi uzskati, gaume! Tomēr, laikam, esmu liela pretiniece savām kāzām, bet citu gan nē! Labprāt apmeklēju draugu kāzas, jūtu to burvīgo auru! Bet pats galvenais, ir tik tiešām nenobraukt no ceļa un atcerēties, ka kāzas ir Jūsu!
    Tāpēc novēlu Jums nepazaudēt šo sajūtu līdz pat kāzu dienai, izbaudīt šo laiku kā lielu piedzīvojumu!Un protams, lai šis laiks tikai vēl vairāk Jūs tuvina!
    Un protams, noteikti vēlēšos redzēt, kaut vai pusbildīti no kāzām;)
    Nu kaut kā tā….

  3. Arta

    paldies, meitenes! 🙂

    nu, man attiecībā uz kāzam agrak bija neitrālas sajūtas – nebiju ne pret, bet arī nekad neesmu sapņojusi par to, kāda kleita būs, kādas puķes utt. likās, ka tas jau notiek ar citām meitenēm, bet ne ar mani.

    bildes noteikti, ka būs – gribētos jau tagad padalīties ari vizuālajos materiālos par padarīto – piemēram, parādiīt kleitu un citas lietas, bet nedrīkst, kleitu it īpasi, jo mans draugs it kā nelasa blogu, bet nu… mazums 😀

  4. Vaira

    Viss izdosies! Satraukums ir normāls, galu galā viens no lielākajiem un skaistākajiem dzīves ritiem puspasaules priekšā, bet, ja paturi prātā galvenās lietas kā raksti pēdējā rindkopā, viss būs labi, pat, ja neiznāks kā plānots, jo būs vēl labāk 🙂
    Savu pieredzi gan norakstu uz seriālu kultūru, bet gāja tiešām jautri. Līgavainim pāris dienas pirms kāzām nederēja uzvalks, manā istabā pirmskāzu naktī ierāpoja skorpions, frizieris ieradās 1 h vēlāk un nepaspēja visus sapucēt, viesnīcā pazuda elektrība, nevarējām sākt dievkalpojumu, jo nebija ieradusies topošā vīramāte, muzikanti atnāca 2 h ātrāk un spēlēja nepareizajā laikā, es pazaudēju metamo pušķi un dāvaniņas viesiem un vēl dažas lietas, kas pirmskāzu stresā likās pasaules gals, kāzu laikā – nu, ja jau, tad jau, toties tagad ir daudz neaizmirstamu stāstu 🙂 ā, un maiss ar linu maisiņiem ar kaltētu lavandu 😀

  5. Arta

    Vaira, gribēju jau teikt, ka tev kā meksikāņu seriālā, bet patiesībā jau tev kā meksikāņu dzīvē 🙂 🙂
    Bet stāsti ir labi un iespējams, ka tie tam visam piešķir tādu īpašu odziņu, jo, ja viss būtu bijis gludi, tad nebūtu, ko stāstīt. Lai gan ceru, ka man tik raibi neies, bet ko var zināt 😀

    Vienīgais, man jau sāk šķist, ka pirms kāzām viss liekas kā pasaules gals, kas neiet pēc plāna, bet, ja tā reāli padomā, tad taču visu laiku kaut kas notiek un pēc tam nebūs tam visam noteikti, ak tik leila nozīme 😀

  6. Marita

    Vienmēr ir interesanti dzirdēt vēl kādu stāstu. Šīs lietas vienmēr ir interesējušas un patiešām liels prieks skatīties uz to, kā cilvēku dzīvēs kļūst arvien piepildītākas. Kāzas ir kaut kas pārsteidzoši skaists.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *