Nedaudz personīgāk

Nedaudz personīgāk

Čau!

Kaut kad sen, sen, kad šis blogs vēl nebija orientēts uz skaistuma pasauli (tā kā blogu izveidoju 2010. gadā, tad būs kāds laiciņš:) ), tad es šeit rakstīju savas emocijas, domas un tā brīža sajūtas.
 Toreiz neviens īpaši manu blogu nelasīja un es noteikti bloggerī iegāju krietni vien retāk nekā tagad. Salīdzinot ar šo brīdi, es mazāk piedomāju, ko es rakstu un principā man bija vienalga, vai kāds to izlasa vai nē.  Rakstus es neesmu izdzēsusi, bet pati arī nepārlasu, jo tajos ir pārāk daudz emociju, kuras es, iespējams, pat nevēlos atcerēties. Kā man ir teikuši cilvēki, kas ir lasījuši manus senākos ierakstus: “Tu biji skumja.”. Jā, un tieši tāpēc es nelasu.

Bet tagad ir citādāk, kā arī gan es, gan vide ap mani ir mainījusies. Tagad man ir blogs, kas ir vairāk vai mazāk orientēts uz skaistumkopšanu un tagad man esat jūs – manas foršās lasītājas! Es vienmēr priecājos, kad redzu, ka ir parādījies kāds jauns komentārs, ka jūs lasat un, ka, iespējams, jūs pat interesē tas, kas man ir sakāms. Katrā ziņā, liels, liels paldies jums par to, ka esat! 🙂

Anyways, vispār  sākumā es gribēju par ko citu. Tātad laikā, kad blogs nebija tāds kā tagad, es ik pa laikam publicēju dienas domas, citātus, attēlus. Un es nolēmu, ka es to atsākšu darīt ik pa laikam – nekas regulārs tas nebūs – drīzāk, kad būs garastāvoklis.

Mana šīs dienas dziesma:

Dienas doma:

“Don’t let negative and toxic people rent space in your head. Raise the rent and kick them out.” ~ Robert Tew

Un dienas attēls:

 
Lai foršas brīvdienas!

8 Komentāri

  1. Signe

    Es arī, tieši tāpat kā Tu, agrāk rakstīju piezīmju blogu, ar dažādiem dzejoļiem, stāstiņiem un ceļojumu aprakstiem, laikam jau vienmēr ir bijusi vajadzīga vietiņa, kur izpausties! 🙂 Forši, ka padalies, tā tik turpināt! 🙂

  2. Zanda

    Vajag arī šāda veida dienas. Un ir dienas, kad tiešām gribās padalīties ar savām emocijām arī ar citiem, lai ne vienmēr tās būs tās labākās.
    Domāju, ka mums katrai ir kādreiz day off no tā ko parasti darām, kad gribās nedaudz padomāt par dzīvi. 🙂

    1. Arta

      jā, tā gan ir. ir tikai nedaudz dīvaina apziņa, ka tas, ko tu jūti, ir lasāms vēl n-tajiem cilvēkim, tāpēc es kaut ko sāku norobežot šīs emocijas no sava bloga. bet varbūt reizēm tiešām vajag 🙂

    1. Arta

      dziesma AIESEC stilā 🙂 bet, jā, man jau teica, ka Tev labi gājis un esi sasmēlusies pozitīvas emocijas. Gaidīšu ciemos uz vīna vakaru, lai vari visu man pastāstīt 🙂

  3. Pončiks

    Man ir otrādi – skumjākajos brīžos es nerakstu. Ir dokumentēti prieki un grūtības, bet skumjas nē. Bet domugraudi, bildes un dziesmas ir trīs vaļi, uz kuriem turās visa blogu pasaule 🙂

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *