Par minčiem, siltumu un mājām

Par minčiem, siltumu un mājām

Sveikas!

Savā Facebook lapā solīju jūs iepazīstināt ar Pūku – mūsu mājas jauno iemītnieci. Bet pirms es to daru, man ir svarīgi jums pastāstīt, kā Pūka nokļuva pie mums un iepazīstināt ar vēl dažiem kaķu bērniem.

Dažas dienas pēc mūsu minkas aiziešanas,  es īsti nespēju nosēdēt darbā un izgāju dienas vidū ārā, lai izvēdinātu galvu.  Apmetot mazu līkumu, nokļuvu pagalmā un ko jūs domājat, ko es ieraudzīju? Protams, ka kaķu bērnus. Stāvēju un skatījos uz viņiem, aizgāju kādu gabaliņu prom, pēc tam nācu atpakaļ, jo miera vairs nebija. Iekšēji duālas sajūtas, jo liekas, ka tikko taču mincene aizgāja un būtu neliela nodevība ņemt tik ātri jaunu kaķi. Bet no otras puses, par to, ka drīz ir jāņem jauns biedrs, bijām jau runājuši – biju skatījusies gan sludinājumu portālus, gan patversmes, bet nespēju īsti izšķirties. Zvans vīram: “Es atradu kaķēnus – viņu te ir daudz… Ko domā?” Pēc pāris minūšu minstināšanās un  foto sūtīšanas vīram (melna minkas ar baltu kakliņu), vienojāmies, ka vakarā nāksim ar kaķu būri – ja noķersim kādu, tad ņemsim, ja nē, tad nedēļas nogalē brauksim uz patversmi.

Vakarā bijām klāt, vīrs ieraudzīju vienu melni un pelēci, sāka tos barot un runāties ar tiem (viņš man īsts kaķu vārdotājs – visi kaķi viņu mīl), savukārt es devos apskatīt kaķu māju un ieraudzīju tur iekšā mazu knīpu, kas ņaudēja un metās ēdienam virsū kā traks. Kamēr vīrs runājās ar pārējiem, es baroju mazo. Pasaucu viņu klāt un nu abiem bija “uh un ak, cik mincis foršs, bet maziņš!” Sarunājām, ka lai cik foršs viņš nebūtu, tādu ņemt nevar, jo noteikti vēl to baro mamma. Tā nu stāvējām un nespējām izšķirties starp melno un pelēko, kamēr pie mums atnāca vīrietis, kas baro minčus un ir uzcēlis viņiem mājiņu. Izrādās, ka mazo kaķu bērnu mamma ir pametusi, tas pats ir pārgājis pāri ielai un nav nobraukts, iekārtojies pie mājas stūra, kur viņa arī tika atrasta. Pirmās dienas/naktis mazulis ir dzīvojies zem kaķu mājas, pēc tam iekārtojies mājiņā. Diemžēl pārējie kaķi viņu nepieņem.  Sapratām, ka mums ir lielākas izredzes viņu izaudzināt nekā tad, ja viņa paliek uz ielas (tad gan vēl dzimumu nezinājām), it sevišķi ņemot vērā faktoru, ka paliek aizvien aukstāks.

Protams, sirds sāp par pārējiem minčiem, jo katrs ir pelnījis mājas, siltumu un kādu, kas par tiem rūpējas. Šodien devos pārējos minčus safotografēt un nedēļas laikā tie ir pamatīgi izauguši. Kaķi ir aptuveni 4 mēnešus veci. Precīžu skaitu nevaru pateikt, cik to ir, bet ir 3 melni, viens melnbalts, divi strīpani (šodien gan redzēju tikai vienu) un viens pelēcis. Iespējams, ka ir vēl kāds, kas negrib rādīties. Visdrosmīgākie ir pelēkais un melnais ar balto kakliņu (ar šo arī viss stāsts sākās, jo tieši viņa bilde bija tā, kas aizķēra mana vīra kunga sirdi)  – nāk klāt, glaužās un ļaujas, lai paglauda. Pārējie ir bailīgāki, bet pietiekami ziņkārīgi, lai nāktu klāt drošā tuvumā. Un, protams, ne mazāk skaisti.

Visi izskatās vizuāli veseli – nekādu problēmu ar actiņām un ausīm nemanīju. Jautājums, protams, cik ilgi tie tādi paliks, jo nāk aukstums virsū… Gan jau pa kādai blusai ir, bet tas ir ātri risināms jautājums.

Tāpēc vēršos pie jums – ja nu jūs paši vēlaties kādu skaistu kaķu biedru vai arī zinat kādu, kas vēlas minci – droši sazinieties ar mani – es izstāstīšu, kas un kā.

Jā, viņi nav pavisam mazi kunkuļi, drīzāk jau pusaudži, bet tas nenozīmē, ka arī viņiem negribas mājas. Diemžēl patversmes atsaka, jo tagad ir īsts kitten boom tajās.

Varbūt ir kādas idejas, kā citādāk viņiem palīdzēt.  Pati jau nesu viņu barotājam barību, pēc algas plānoju to darīt vēl.

Nezinu, kaut kā ļoti sirds sāp, lai gan zinu, ka visus pasaules kaķus izglābt nevar, bet fakts, ka kaķu bērni tagad ir tik veselīgi, bet rudenī, drēgnumā tie noteikti tādi vairs nebūs, mani dziļi skumdina.

Tā kaut kā. Jūtu, ka ar Pūku būs jāiepazīstina jūs nākamajā ierakstā, jo viņas babyface var aizēnot šos minčus 😀 Tā kā, ja nu kāds iekrīt sirdī, tad droši sazinieties ar mani. Priecāšos, ja arī padalīsieties ar šo ierakstu savos sociālajos tīklos.

IMG_3072

IMG_3081

Drosmīgais un draudzīgais melnis

IMG_3068

IMG_3101

IMG_3100

IMG_3078

IMG_3087

IMG_3112

IMG_3085

IMG_3108

Arta

 

15 Komentāri

  1. santa_beautybybloggers.lv

    Manās mājās jau vairākus gadus dzīvo mūsu Dzivnieku SOS projekts:) Ari panemts 4-5 meneshu vecuma. Labaku draugu nevaram iedomaties, lai gan tramigs vinsh ir joprojam un baidas no sveshiniekiem un troksniem.
    Vislabak, protams, butu tos minchus izkert, pie veta,socializet un tad jau meklet jaunas majas. Bet tas ir laikietilpigs un apjomigs projekts

    1. Arta

      Protams, tas būtu vislabākais variants, bet vīrieties, kas viņus baro, nevar pie sevis paņemt, kā arī strādā – teica, ka esot bijis brīdis, kad kaķi esot bijuši pirmajā vietā un darbs aizgājis otrajā plānā un tad sapratis, ka ir par traku. Paši arī nevaram paņemt, it seviški ņemot vērā faktu, ka viņi mūsējo mazuli nepieņēma.

  2. alisespieraksti

    ai, tā pelēkā tik jauka! 
    un tik forši, ka paņēmāt savu mazuli no sētas. mēs savējo paņēmām no laukiem, pazīstamajam 3 kaķenēm vienlaicīgi piedzima, visus uz jūrasskolu, mēs uz vienu pieteicāmies, nezinājām kā izskatīsīsies, līdz brīdim, kad dabujām. 
    Esmu riktīga kaķu tante, arī sirds sāp, ja redzu ka kaut kur kādi kaķi bezpajumtnieki, sētā arī vienmēr baroju kaķus. Kamēr dzīvojām ar drauga vecākiem privātmājā, mums bija 3 kaķi. Zinu, kad dzīvošu savā mājā, man arī būs vismaz 3 🙂 

    1. Arta

      jūsējais piedzima laimes krekliņā – noveicās viņam 🙂

      man arī plāns, ja būs sava privātā māja kādreiz dzīvē, tad būs vairāki minči. it kā bija doma arī mūsējai ņemt biedru, kad būs sapotēta un 3 mēnešus veca, bet, ņemot verā, ka viņa ne pārāk ļauj gulēt, vīrs varbūt jau būs pārdomājis. 🙂

      1. alisespieraksti

        Jā, mēs arī sākumā domājām, ka varbūt paņemt šamējam draudziņu, bet nu jā, ņemot vērā, ka mums ir patrāpījies īsts velnēns, kas ir galīgi nešpetns dauzoņa, tad laikam neizturēsim. 😀 

        1. Arta

          tā ir ar tiem kaķiem – vēl jau jāņēm vērā faktors, ka kaķi ir ļoti teritoriāli dzīvnieki un, gribot labu, var sanākt plēšanās mājās. bet nu, atkarīgs no katra minčā rakstura. 🙂

  3. Pingback: Iepazīstieties – Pūka! | Arta's place

        1. Arta

          galvenais, lai mama neatstāj viņus, citādāk traki būs. Vispār skumji skatīties, kā tagad, kad sākas vēsāks laiks, veselīgie kaķi pārvēršas krietni vien slimīgākos. 🙁

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *