Ceļā uz labāku redzi: Epi-lasik

Ceļā uz labāku redzi: Epi-lasik

Sveikas!

Kā jau pirms kāda laika stāstīju, tad šajā rudenī mana to do listē bija savest kārtībā redzi. Vairāk jau par to stāstīju pirmajā rakstā.

Šobrīd es vēl esmu veseļošanās procesā un šis raksts laikam arī būs limits tam, cik varu šodien izturēt pie datora, bet mana pasaulē pēdējās dienas ir vai nu ļoti garlaicīgas, vai nu ļoti sāpīgas, tapēc blogošana ir laba pārmaiņa. 🙂

Man tika veikta epi-lasik operācija, kas atšķiras no parastās Lasik operācijas tādejādi, ka radzenes kārta netiek nogriezta un pēc tam pielikta klāt atpakaļ, bet gan viss tiek darīts ar lāzera palīdzību. Ielikšu vēlreiz attēlu vizuālajai uzskatāmībai.

image004

Kā jau stāstīju pirmajā rakstā, tad parasto Lasik man nevar veikt, jo ir pārāk plāna radzene.

Šodien ir 5. pēcoperācijas diena, tāpēc pastāstīšu pa dienām, kā man gāja.

Operācijas diena. Operācija man ir sešos vakarā, tapec visa diena man ir brīva, lai šo to padarītu mājās, aizietu uz veikalu un sāktu stresot 🙂 Pēc pieciem dodos uz klīniku. Atnākot reģistratūrā iedod parakstīt līgumu, izsniedz maisiņu ar dažādiem pilieniem, kā arī iedod nomierinošas zāles. Pēc sešiem mūs, kādus 5 cilvēkus, aicina doties sev līdzi uz otru mājas korusu, kur arī notiks operācija. Māsiņa mums iedod bahilas, halātus, cepures, izstāsta visu par pilieniem, ka arī, ko drīkst un nedrīkst darīt. Mēnesi nedrīkst pieļaut, lai acīs nokļūst ūdens (jeij jaunām stratēģijām kā nomazgāties), iet pirtī, saunā, solārijā, ka arī krāsoties.

Pēc kāda brīža pa vienam sāk aicināt uz operāciju. Atnāk meitene pēc operācijas – nevar atvērt acis – mēs, kas vēl gaidam, sakastamies un iekšeji nodrebinamies, vai būs tik traki. Atnāk vīrietis, kas ir izskatās pilnīgā čilā, kas mūs nedaudz nomierina. Izsauc mani. Drebošu sirdi eju, apguļos uz galda un tad sākas iekšēja panika. 🙂 Pirmo aci likās, ka man taisa mūžību, otrā acs jau likās dažas sekundes un gatavs. Pati operācija ir pilnībā nesāpīga, bet psiholoģiski ir ļoti grūti un nepatīkami, jo tu visu redzi un tavam prātam noteikti nepatīk tas, ka tu redzi, kā tev visu dara. Tāpēc pirmās acs operācijas vidū man vienā brīdī gribējās pateikt:”Viss, laidiet mani prom! Es vairs negribu un man vienalga, ka otra acs nav izoperēta!” :D.

Bet nu, visam pienāk beigas (laika izjūta man slikta, nezinu īsti, cik ilga bija operācija, bet noteikti īsāka neka likās manā prātā) un devos ārā no operāciju zāles. Nekas nesāp, acis varu mierīgi atvērt un redzu arī VISU. 🙂 Ārste veikli pārbauda un var doties prom.

Vakarā nedrīkst nekādus TV, datorus utt., tāpēc biju paredzējusi, ka došos gulēt, bet miegs nenāk. Nekas arī nesāp un negrauž un jūtos ļoti labi.

1. diena. No rīta pamostos un joprojām nekas nesāp. Rīta pusē paredzēta vizīte pie ārstes, neilgi pirms tam sāk grauzt vienu aci un es neapdomīgi iedzeru divus Ibumetīnus. Aizeju pie ārsta – viss izskatoties ļoti labi. Daktere saka, ka šodien nekam sāpēt vel nevajadzētu, parasti viss sākas otrajā dienā. Parunāju ar pārējiem iepriekšeja vakara cīņu biedriem, kam tika veikta parasta lasik operācija – visiem redze perfekta, jūtas labi. Jūtos apdalīta, jo man viss miglains.  DBet esodos mājās, paēdu… Un tad sākās. Sāpes tādas, ka acis nevar noturēt vaļā vairāk par dažām sekundēm un aizverot acis arī nepaliek labāk. Īsāk sakot, mazā agonija. Vienīga doma, ja jau solīja, ka šodien nesāpēs, bet sāp, kas tad būs pēc tam?! Nenoturos un dažas reizes iepilinu anestēzijas pilienus, kas rada apmēram 15 minūtes svētlaimes, kad nekas nesāp un varu aiziet uztaisīt tēju utt. Ibumētnus esmu izdzērusi vairāk nekā atļauts, bet tie arī palīdz uz minūtēm 20. Cenšos gulēt, bet sāpēs ir tik lielas, ka grūti aizmigt. Bet nu beigās kaut kā tomēr izdodas.

2. diena. Scenārijs tāds pats kā pirmajā dienā, tikai par laimi izdodas gandrīz visu dienu nogulēt. Pamostos ap sešiem vakarā un saprotu, ka viss, sāpes ir prom. Acis grauž, bet I can deal with that, jo salīdzinoši tas ir nekas. Vakarā ciemos atnāk draudzene, kas mani ļoti uzmundrina, jo esmu nogarlaikojusies un nomocījusies un cilvēka kompānija ir pašā laikā.

3. diena. Jūtos ļoti labi, redzu labi, lai gan nedaudz miglaini. Bet principā ļoti laba diena. Kaut ko nedaudz paskatos, bet tā interneta neko daudz nevaru, jo gaišie foni ļoti spiež acis.

4. diena. Atkal vizīte pie ārsta,(ejot pie ārsta jūtos kā meža dīvainītis, jo ārā līst, bet es eju ar saulesbrillēm 🙂 ) kura man noņem aizsargājošās lēcas, kas man bija līdz visas iepriekšējās dienas. Iedod jaunu shēmu ar pilieniem, kas man jāpilina. Operācijas dienā mēs esot bijušas piecas meitenes, kam tika veikts epi-lasik, esmu trešā uz vizīti. Pajautaju ka pārējām meitenēm – daktere saka, ka vienai esot loti sāpējis, savukārt otrai vispār nekas. Tā kā sāpes ir ļoti individuālas – viss atkarīgs no katra cilveka un viņa sāpju sliekšņa. Pēc lēcu izņemšanas manas acis sāka pastiprināti grauzt, bet to var risināt ar acu turēšanu ciet un pilienu pilināšanu. Redze pasliktinājās – viss kļuva miglaināks.

5. diena.  Šodiena. Pamodos un acis ir izcili sausas, grauž. Redze vēl miglaināka. Bet es lasīju, ka tas ir normāli. Un arī ārste teica, ka redze būs stabila tikai pēc 4 mēnešiem. Bet es ceru, ka ar katru dienu paliks aizvien labāk. Un pat ar visu miglošanos esmu vairak funkcionēt spējīga nekā pirms tam bez brillēm vai lēcām. Un tas ir labi un jābūt vēl labāk. Tā kā viss pozitīvi. 🙂

 

Ja ir kādi jautājumi, tad droši jautājiet – atbildēšu. Domāju, ka ļoti lēna garā atsākšu blogošanu – iespējams, ka bilžu būs sākuma vairāk nekā teksta, jo jūtu, ka šodien esmu nevis tikai sasniegusi, bet pat pārsniegusi savu limitu 😀

Lai jums viss labi un neķeriet vīrusus šaja laikā! 🙂

P.S. Piedodiet, ja trūkst kādas garumzīmes vai esmu kur pārrakstījusies, diemžēl nav man spēka pārlasīt tekstu. 🙂

Arta

23 Komentāri

  1. Betija Vuu

    man domāt, tās pāris nedēļas ciešanu noteikti ir rezultāta vērtas 🙂 man gan nav nekas ar acīm darīts, bet, cik draugiem un kolēģiem ir sanācis, nospiedošais vairākums balso PAR 🙂

    P.S. pret sāpēm man dr ieteica lietot kopā ibumetīnu un paracetamolu, uz pusēm. palīdz labi. bet mans svētais grāls ir ketanovs 😀 

  2. Laura

    Foršs info! Pastāsti lūdzu arī par aptuveno
    Izcenojumu.. Vizītes, operācija. Šis pasākums arī ir manā 3 must do saraxtā… Jāsaprot tik ar kādām naudiņām aptuveni rēķināties 🙂

    1. Arta

      Es varu pastāstīt tieši par Solomatina acu centra cenām – par citiem nezinu.
      Epi-lasik un Lasik operācija maksā 1200 eiro. Ir arī citas, kas ir dārgākas, bet par tām neko īpasi neesmu pētijusi.
      Pirmsoperācijas vizīte maksā 75 eiro.
      Manā gadījumā vēl vajadzeja labot tīklenes, kas man abām acīm izmaksāja 130 eiro.
      Citu nekādu izdevumu nav. Pilienus, kas jāpilina uzreiz pēc operācijas, ka ari vitamīnu kompleksu mēnesim iedod pašā klīnikā, kas ir iekļauts cenā.
      Pēcoperācijas vizītes, kā saprotu pirmās trīs, ir bez maksas.
      Nu, un vel izdevumi man bija par jaunajiem pilieniem, kas jāpilina tagad, kas izmaksā apmēram 30 eiro.

      BET ir jāseko Solomatina klīnikai Facebookā (ja apsver arī Lūkinu, tad arī tam, bet Lūkins ir dārgāks pat par sevi) – viņiem ir visādi piedāvājumi ik pa laikam, piemēram, es noķēru kuponu un man reāli operācija izmaksāja 790 eiro. Bija vēl piedāvājums, ja maksā ar Swedbank karti, tad ir 30% atlaide, kas sanāk 840 eiro. Tā kā jāseko līdzi. Un nav ta, ka piedāvājumi ir jāizmanto uzreiz, parasti derīguma termiņš ir vairāki mēneši, kuru laika cītīgi kraj naudu, ka darīju es. 🙂

          1. Troya

            Es arī nesaprotu! Laikam kārtējo reizi pasts bremzē! Kamilai arī nav atnākusi vēl kastīte!

  3. Dina

    Sveiki!
    Gribēju uzzināt, kā Jums šobrīd ar redzi? Jautāju, jo šodien biju Solomatina klīnikā uz padziļināto pārbaudi (pirms lāzerkorekcijas) un man ir identiska situācija, kādu esiet aorakstījusi Jūs – vispirms jāveic lāzerkoagulācija tīklenes nostiprināšanai un pēc tam (ja nebūšu nobijusies) varēs veikt EPI-LASIK lāzeroperāciju.
    Godīgi atzīšos, ka esmu sabijusies ne pa jokam…tāpēc būšu pateicīga, ja pastāstīsiet, kā Jums ir tagad – vai ar redzi viss kārtībā, vai mīnusi vairs nav ut.tml. Paldies jau iepriekš!

  4. Ieva

    Sveiki! Paldies par izsmeloso info un blogu! Man sodien ari bija lidziga vizite, pec padzilinatas diagnostikas, planas radzenes del ieteica epi lasik, ari femto lasik, bet ta ka ta maksa 2x dargaka, atmetu to uzreiz.. mani ari loti biede sapes, un tas, vai varesu parupeties par 2gadigu loti aktivu puiku! Un nesaprotu, vai taa miglainiba ir tada pati kaa bez brillem vai lecam, vai tomer savadak? Man bail, ka neredzesu skaidri un busu ricibnespejiga 🙂 un nesaprotu, kura metode ir drosaka? Priecasos par jebkadu info! Paldies! 🙂 operacija nozimeta parit!!!

    1. Arta

      Sveika!
      Es domāju, ka visas metodes ir drošas – ārsti noteikti neveiktu neko, kas nav droši – par to nebūtu jāsatraucās. 🙂

      Par tām sāpēm… Protams, katram tas viss ir individuāli, bet, ja ir iespējams, tad es ieteiktu tomēr kaut vai pirmās divas dienas sarunāt kādu palīgu, kas varētu palīdzēt parūpēties par mazo – es atceros, ka tiešām nevarēju acis attaisīt sāpju dēļ, kas arī nozīmē, ka īsti neko padarīt nevarēs. Jā, miglainība ir tāda kā bez brillēm vai lēcām, bet ar katru dienu pēc operācijas kļūst labāk. Noteikti nevajag satraukties, tas nepalīdzēs. Bet, protams, es varu dalīties tikai ar savu pieredzi – varbūt Jums būs situācija labāka un sāpju nebūs pēc operācijas. Un es turu īkšķus par to! 🙂

  5. Anita

    Sveika….Man arī jautajums kā jutaties tagad pēc vairākiem gadiem. Man tika veikta femto-lasik pirms nedeļas( bija ari lāzera kuagulācija tīklenei),bet arī ir tā graušana acīs…līdz ar to brīžiem aizmiglojas skatiens. Bet visa visumā prieks,ka redzu savam acim. Bet jautājums vai šī miglošanās ar laiku pāriet? Un cik ilgā laikā nostabilizējās redze?

    1. Arta

      Sveika, Anita!

      Redze ir laba arī pēc pāris gadiem – nav pasliktinājusies.
      Miglošanās pāriet, nepieciešams tikai nedaudz pacietības 🙂 Par graušanu.. cik atceros, tad man vēl pāris mēnešus pēc tam bija ik pa laikam sausas acis no rītiem, pamostoties, kas izraisīja graušanu, bet ar laiku tas pārgāja. “Sobrīd acis vienkārši ir jūtīgākas nekā pirms operācijas – ļoti uzmanīgi izvēlos, piemēram, acu kosmētikas noņemšanas produktus.
      Redze nostabilizējās man 3, 4 mēnešu laikā. 🙂

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *