Pārdomas: blogošana (1.daļa?)

Pārdomas: blogošana (1.daļa?)

Sveikas!

Par blogošanu un ar visu, kas ar to saistīts, aizdomājos ik pa laikam, it īpaši periodos, kad rakstu mazāk vai pārņem blogapnikums.

Un šoreiz ir noskaņojums parunāt par šo tēmu.  Šis nav ne pamācību, ne “know it all” raksts – vienkārši manas domas, sāpēs un prieki.

bilde ņemta no http://m.c.lnkd.licdn.com/mpr/mpr/p/1/005/05b/26c/1dae37e.jpg

bilde ņemta no http://m.c.lnkd.licdn.com/mpr/mpr/p/1/005/05b/26c/1dae37e.jpg

Kad es sāku veidot šo blogu, tad tas bija pavisam citādāks – principā dienasgrāmata internetā, kuru neviens īsti nelasīja un kas bija kaut kas mans. Tikai pēc pāris gadiem es sāku blogot apzinātāk, mērķētāk un lēnām iepazīt skaistuma blogus. Un joprojām es sevi nedēvēju par skaistuma blogeri un īpaši nestāstu par šo savu hobiju, bet vienmēr ir jauki dzirdēt, ja paziņas un draugi pasaka kaut ko jauku attiecībā uz blogu, jo es pat neesmu nojautusi, ka viņi lasa. Tas ir tā… mīlīgi. 🙂

Tālāk centīšos nedaudz strukturizēt savas domas, lai gan man, gan jums būtu vieglāk.

  • Ja runājam par bloga uzsākšanu, manuprāt, nepareiza pieeja ir veidot blogu, domājot, ka es tik rakstīšu, kompānijas man sūtīs testēšanas produktus, likšu reklāmas, par ko man maksās un pasaule būs lieliska. Tas tā nedarbojas.  Blogs ir jāveido tāpēc, ka Tu to gribi un Tev tas patīk un tev ir vēlme dalīties savās pārdomās ar citiem. Ja blogs tiks veidots tikai tādēļ, lai dabūtu bezmaksas produktus – Tu ātri izdegsi un visdrīzāk Tavam blogam nebūs ilgs mūžs. Jā, ik pa laikam kompānijas sazinās ar blogeriem un piedāvā šo to izmēģināt, bet tas nāk vēlāk, kad blogs ir kļuvis stabilāks ar kvalitatīvu saturu. Nevajag blogot nepareizo iemeslu dēļ. 
  • Runājot vēl par testēšanas produktiem – man šķiet, ka par to ir radies nedaudz nepareizs priekšstats. Produktus, ko kompānijas piešķir testēšanai, es neuzskatu par bezmaksas, jo reāli es par tiem samaksāju ar savu laiku, ko es veltu testēšanai, fotografēšanai, bilžu rediģēšanai un rakstīšanai. Un tas gluži nav 30 minūšu darbs.  Tāpēc, ja blogeri veido produktu sponsorētus rakstus, nevajag uzskatīt, ka visi labie vārdi tiek teikti tikai tāpēc, ka produkts ir iegūts bez maksas, jo tas tā nav – par produktu tiek maksāts, bet citādākā veidā.
  • Atgriežoties pie bloga uzsākšanas un veidošanas, reizēm cilvēki neapzinās, ka tas nemaz nav tik viegli un aizņem pietiekami daudz laika. Saprotot to, bieži vien blogošana tiek pamesta vai atstāta novārtā. Un šis punkts saskan ar pašu pirmo – blogs ir jāveido tāpēc, ka visa šī lieta patīk un nevis citu iemeslu dēļ. Un, jā, reizēm arī es izdegu un man negribas neko rakstīt un to arī nedaru (man šķiet, ka manas blogkolēģes var man pievienoties šajā ziņā), bet tikai tāpēc, ka man patīk blogot, es atrodu laiku, vēlmi un resursus, lai rakstītu un veidotu šo savu mazo interneta stūrīti.
  • Reizēm iestājas mans jau pieminētais blogapnikums, kad negribas neko, kas būtu saistīts ar blogu. Un, lai gan man tas ir nācis grūti, esmu sapratusi, ka tas ir ok – nevajag justies vainīgam par to – arī skolā ir brīvlaiki un darbā ir atvaļinājumi – tas ir normāli, ka vajag ieturēt pauzīti, lai atgrieztos ar jaunu enerģiju. Lasītāji nesāks zust vien tikai tāpēc, ka paņem brīvu brīdi no bloga – visi mēs esam cilvēki un šajā ziņā diezgan saprotoši.
  • Pilns internets ir ar blogošanas “tips & tricks” un vienmēr tiek uzsvērts, ka svarīgi ir plānot savus postus – man šķiet, ka es esmu vissliktākais piemērs šim padomam – es neplānoju, bet gan rakstu tad, kad man gribās un ir iedvesma. Bet plānot ir labi – vienreiz pamēģināju, bija labi, bet esmu pārāk neorganizēta, lai pieturētos pie plāna, tāpēc vairāk nemēģinu 😀 Man, protams, gribētos būt tai kārtīgajai blogerei, kas visu skaisti plāno un raksti ir 3 reizes nedēļā, bet nesanāk man… Varbūt kādreiz. 🙂

Labi, šoreiz tas arī viss – iespējams, kad kādā brīdī būs ar citas daļas, tāpēc nosaukumā ir jautājuma zīme. 🙂

 

Kādas ir jūsu domas par manis iepriekšrakstīto? Piekrītāt, nepiekrītat, ir ieteikumi vai iebildumi?

 

Arta

 

12 Komentāri

  1. Una

    Piekrītu Tev! Man arī liekas, ka katram ir jāsaprot, kāpēc rakstīt blogu – iemesls, mērķis vai kas cits.
    Es jau vairākus gadus rakstu savas ikdienas blogu, kur galvenais mērķis bija informēt Latvijā palikušos draugus un radiniekus par mūsu ikdienas dzīvi, bet kaut kā ar laiku dzīve iegāja rutīnā, ka vairs nav nekā tāda jauna un interesanta, ko rakstīt, ieraksti parādās reizi mēnesī vai retāk.. Par to gan jūtos nedaudz vainīga, bet nu tur nav iedvesmas un cenšos arī sevi vairs nespiest. Savukārt radiniekus ar savām pārdomām par kosmētiku negribēju apgrūtināt, tāpēc radās jauns blogs, kas man ir kā vieta, kur parunāt par to, kas man ļoti patīk. 🙂  

    1. Arta

      nu tieši tā – es ik pa laikam ielūkojos tavā ikdienas blogā, vai nav, kas jauns, bet spiest sevi nevajag – nebūtu jēga aprakstīt, kas šodien tika ēsts pusdienās… 

      Un to, ka tev patīk rakstīt par kosmētiku, to var just pēc rakstiem un man jau šķiet, ka to ikviens lasītājs novērtē, ja tiek rakstīts ar aizrautību un iedvesmas mūzu blakus 🙂 

  2. Elīna

    Kad iesāku rakstīt blogu tā nopietni, tolaik nestrādāju un biju mājās. Laika bija daudz, varēju nodoties tam visam. Pagājušajā vasarā sāku strādāt, tomēr rakstīju diezgan regulāri… Un tad nāca panīkums. Šķiet, ka gandrīz viss bija izpētīts un rakstīt vairs nav interesanti.
    Šobrīd atkal jūtu, ka vajag kaut kur izlikt savu radošo potenciālu, bet reizēm ir tik liels slinkums, ka blogus vairāk uztveru kā žurnālus, kur paskatīties glītas bildes, palasīt interesantas lietas un iekomentēt.
    Protams, nevajag sevi spiest rakstīt, nekas labs nesanāks no tā, ko dari gandrīz vai ar riebumu (man vienu laiku tā bija).
    Vēlos, lai mans blogs man ir tāda kā miera osta, kur ar krūzi siltas tējas vai kafijas, pastāstīt to, kas šķiet interesants un censties iedvesmot citus.

    1. Arta

      pilnībā piekrītu Tev. Ja blogs sagādās prieku pašai, tad arī lasītājiem patiks 🙂 Un gan jau arī Tev atgriezīsies iedvesma, ja ne skaistuma jomā, tad varbūt kādā citā 🙂

  3. Troya

    Piekrītu visām teiktam! Tikai es gribētu teikt, ka sponsorēts raksts ir raksts par ko blogeri saņem naudu nevis kosmētiskus līdzekļus. Tā kā es nedomāju ka raksti ar produktiem testēšanai ir sponsorēti. Pie kam mēs taču testējam produktus, dalāmies ar savām domām, veidojam rakstu un bildes, tas ir milzīgs darbs, par ko daudzi nedomā!
    Veidojot savu blogu nemaz nedomāju par to, ka pie mums kādreiz varēs iegūt kaut produktu testēšanai.. Mans blogs arī sākumā bija kā dzīves dienasgrāmata un publicēju rakstus ļoti reti 🙂

    1. Arta

      Tas gan, tāpēc es tos nodēvēju par produktu sponsorētiem rakstiem – bet es pat nezinu, man šķiet, ka Latvijā ir diezgan nereāli, ka blogeriem maksātu naudu par rakstiem, bet varbūt es kaut ko nezinu 😀 Ja ārzemēs ir full-time blogeri, kuru ienākumu avots ir blogs, tad es nezinu, kam būtu jānotiek, lai Latvijā tā varētu…

      Nu re, mums ar Tevi līdzīgi bloga izveides stāsti 🙂 

  4. ginta

    forshi ir taa izlasiit kko nopietnu….visvairaak man patik ka ir kkaada domu apmainjs…komentaari vienmeer ir interesanti…. no blogiem iedvesmojas, bet biezhi vien blogi apniik…. ir tikai dreebju atraada, censhanaas kko jaunu pirkt un sajuutas, ka tiek pirkts tikai lai blogotu….es savu pirmo uztaisiiju 2008ajaa gadaa, kad man piedzima beerns un bija ljoti daudz nezinu kaa aizpildiit laiku….bija viss taa mulkiigi vairaak vienkaarshi bilzhu sakraashana…liidziigi kaa tumblr tagad…bija ok jo nebija tak pinterest un taa…. aatri izdzeesaas un esmu izgaajusi cauri manupraat kaadiem 4iem nosaukumiem – it kaa gribaas raxtiit, bet es nemaaku saprast kaa ko… augot visu laiku domas mainaas sajuutas un ieprieksheejais shkiet ir mazsvariigi…dzeeshu araa… vienu briidi gribeejaas par modi…tad sapratu tas ir taa tukshi… tad ieintereseeja pilseetvide…. tad sajutu ka daudz raxtiito nevienu tak neinteresee…paargaaju atpakalj pie pieziimju raxtiishanas blocinaa…tad atkal nomainiiju uzrakstu un ir nonaacis tagad meginaajums, kaa tu saki, tikai sev…. meginaat sevi izprast un tad kad kko raxti, pat ja ne visu uzraxti ir taa, ka daudz galvaa izdomaa, paardomaa, nonaac pie kkaadas saprashanas…raxtiit gribu iemaaciities taa, ar domu, katrs var saprast ko saprot, ljaut lasiit katram taa kaa vinsh to izlasa, bet pashai meginaat sev nostaadiit kkaadus punktus par attieciigo un maaciities mazaak uzraxtiit, …re tas nav viegli cik es te daudz gari un noteikti nesaprotami….plus blogoshana ir taada, ka satiec kkaa cilveekus kuriem ir lidzigas intereses, man draugu pulkaa iisti neviens par modi neintereseejas…ir inchiigi

    1. Arta

      es tev piekrītu, ka nepatīk, ja šķiet, ka tiek pirktas lietas tikai bloga dēļ un pēc tam tās stāv plauktā. vnk neredzu mērķi tam un jēgu. un to var just no ierkastiem – vai lietas tiešām rada prieku un ar iedvesmu par tām rakstīts vai tomēr nē. 

      man līdzīgi kā tev, tikai man ir viens blogs, kurš ir gājos cauri šim ceļam, bet vecos ierakstus nedzēšu – nelasu gan arī, bet šķiet, ka tā ir kāda daļa no manas personības un pagātnes, kas vairs nav tik aktuāla šobrīd, bet to nevar pavisam vēl iznīcināt. Iespējams, ka kādreiz saņemšos. 

      Es domāju, ka tava pieeja ir pareiza un tādā veidā tu palīdzi gan sev, gan arī kādam citam, kam dotajā brīdī ir līdzīgas emocijas. Tad ir tā sajūta: “You are not alone”. 🙂 

      Un es ceru, ka tev sanāks attīstīties tajā virzienā, kurā vēlies un atrast to savu īsto bloga formātu. 🙂 

  5. Elina

    Zini, dažreiz forši palasīt to, kā IR nevis to kā VAJAG (šeit es domāju ieteikumus veiksmīgai blogošanai). Lai gan tie otrie mani parsti motivē, bet šis liek saprast, ka visiem tās problēmas arī ir vienas un tās pašas. Un īstenībā tie ir tikai sīkumi. Lai gan man vienmēr gribās labāk, vairāk, perfektāk… skaidrs, ka ne vienmēr sanāk. Un kamēr tas ir mans hobijs, cenšos elpot brīvi. Kad ir – ir, kad nav – nav.

    Veiksmi tev ar blogošanu! 😉

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *