Šoreiz sajūtu raksts.
Sajūtas par piederību, godināšanu, kolektīvo atmiņu, siltumu un lepnumu.
11. novembris ar manām acīm un foto lēcas prizmu.
Šoreiz sajūtu raksts.
Sajūtas par piederību, godināšanu, kolektīvo atmiņu, siltumu un lepnumu.
11. novembris ar manām acīm un foto lēcas prizmu.
Šādas bildes nedaudz skumdina, jo tad ir jādomā par to, ko cilvēki tikai nezaudēja, lai aizstāvētu savu nāciju. Un, man ir no tiesas liels prieks, ka cilvēki vēl iet un iededz svecīti par tiem kritušajiem, un arī māca saviem bērniem, ka varoņus ir jāpiemin. Lai arī pati Rīgā nekur nevarēju vakarā iedegt svecīti, vismaz godinot mājās, uz galda, tā dega visu vakaru.
Man iekšēji bijs skumji, tāpēc tas laikam atspoguļojas bildēs. Bet bija arī miers. Un manī tiešām radīja prieku, ka bija tik daudz vecāku ar maziem bērniem.