Reiz dzīvoja maza meitene – tumšiem matiem, brūnām acīm. Pa dienu viņa bija kā visi citi bērni – spēlējās, mācījās, skraidīja apkārt un uzdeva neskaitāmos “Kāpēc?” jautājumus. Bet vakaros viņa lasīja un lasīja viņa visu ko- gan grāmatas, kas bija paredzētas vecākiem bērniem un pusaudžiem, gan arī gluži bērnišķīgu literatūru. Bet vislabāk viņai patika pasakas, jo, aizverot grāmatas lappuses, meitēns varēja kļūt par Pelnrušķīti, Jūras karalieni vai trešā Tēva dēla izredzēto. Bet visskaistākās viņai šķita dažādu tautu pasakas – viņa izdzīvoja karstasinīgo čigānu periodu, temperamentīgo spāņu, kā arī graciozo indiešu.
Tagad meitene ir izaugusi, nav kļuvusi par princesi, bet beidzot ir piepildījusi savu mazo sapnīti un ienesusi nedaudz Indijas savā dzīvē.
Šī bija mana pirmā reize, kad man tika veidots mehendi hennas zīmējums, bet noteikti ne pēdejā. 🙂
Vai esat kādreiz veikušas hennas zīmējumus? Kā ir paticis un, ja nē, vai gribētu?
Lai jums visām skaista nedēļas nogale! 🙂
Vienmēr ir gribējies pamēģināt. Un tagad vēl vairāk, jo ļoti patīk kā tev izskatās 🙂
Paldies, man pašai arī ļoti, ļoti patīk. 🙂
jā, ir veidots, -Marokā abas rokas bija apzīmētas. Tur tas ir gluži dabiski un tik tik autentiski 🙂 latvijā nezinu vai taisītu man nepatīk tā oranžā krāsa 🙁 man tie tumšie, gandrīz melnie patīk. Uz citiem varu paskatīties un papriecāties. Arī tev izskatās lieliski 😉
Redz, ar tiem melnajiem ir tā, ka tie nav dabiskā henna, bet gan ķīmiskie, tāpēc var izsaukt alerģisku rekaciju. Sarkanie savukārt ir dabiski, toņa intensitāte nav tik tumša, bet savukārt nevar tik pie pumpām. 😀
Skaisti 🙂 man arī ļoti patīk hennas tetovējumi. Kad biju Indijā, tur arī gan pati izbaudīju, gan skatījos kā citiem taisa. Jāsaka, ka indietes tos taisa mega tempos un ļoti skaistus 🙂
Jā, to laikam es arī gribētu izbaudīt. 🙂
Neesmu taisījusi, bet ir tāda vēlme 🙂
Noteikti iesaku 🙂
Tev izskatās superīgi, bet es esmu laikam viena no mazumiņa, kas tiešam nevēlas veidot hennas zīmējumus. Tam ir savi apsvēru, bet uz sevis es to kategoriski nevarētu panest 🙂
Man šķiet, ka henna ir tāds sajūtu piedzīvojums – ja nav sajūtas, ka to vajag, tad arī nevajag 🙂