Little bit too personal

Little bit too personal

Sveikas!

Pēdējā laikā mani ir pārņēmusi ne-iedvesma. Ne tikai blogā, bet vispār… Tāda liela, smaga ne-iedvesma. No rīta pirms septiņiem atveru acis, sataustu blakus novietoto telefonu, nospiežu “snooze” un iekrītu atkal miega nemaņā. Pēc brīža vai nu modinātājs sāk atkal trinkšķēt vai arī kaķis psihotiski skrāpēties aiz durvīm. Pieceļos, uztaisu vīram kafiju, sataisos pati ar pusaizvērtām acīm un dodos savā pusstundas gājienā uz darbu. Ir astoņi vai nedaudz pēc astoņiem un darba diena sākas.

Vakarā dodos mājās. Pa to pašu ceļu. Reizēm eju pa paralēlo ielu. Atnāku mājās un esmu veģetējošs kartupelis. Ja esmu nolēmusi pasportot, tad pēc tam esmu “fiksidušāuntadgulēt” kartupelis.

Un tā dienu no dienas.

IMG_4964-103

Labi, varbūt bilde nav tik ļauna, jo tā nav gluži katru dienu, bet neizlikšos, tādas izskatās vairums manu dienu.

Un tad pārņem tas lielais un neatbildētais jautājums: “Un tas ir viss? Tas ir tas, kā lielāka mana dzīves daļa norit?”

Jā, protams, var teikt, ka mēs paši izdaram izvēles un veidojam savu dzīvi, BET man gribās ēst, rēķini paši nemaksājas un kaķis taču arī ir jābaro. 🙂

Un, protams, es labi apzinos, ka esmu pieaugusi un tā kā es strādāju pa vasarām jau no 13 gadu vecuma un uzreiz kopš vidusskolas es sāku strādāt pilnas slodzes darbu un esmu to darījusi līdz pat šai dienai, tad izpratne par to, kā dzīve ir iekārtota šajā jomā, man izveidojās jau samērā agrā vecumā, bet tas nemaina faktu, ka kādreiz gribētos, lai viss ir vieglāk, nedaudz mazāk sarežģīti un bez visām šīm pieaugušu cilvēku problēmām.

IMG_4983-109

Iespējams, ka man ir uznācis pirmsrudens drūmums (man rudeņi vienmēr ir emocionāli sarežģīts posms), bet vai jūs kādreiz nepārņem līdzīgas sajūtas? Kā jūs tiekat ar tām galā?

IMG_4970-106

Tā kā mana ikdiena kosmētikas ziņā ir ļoti minimālistiska, tad pa brīvdienām man bija gan tumšas acis, gan košas lūpas. Jo es varu un gribu. 🙂

Foto un apstrāde: Ivars Prokofjevs

10 Komentāri

  1. Troya

    Es tevi saprotu. Tas nav rudens drūmums, tas ir vienkāršs nogurums, tici man, zinu par ko runāju. Man arī ir bijis tāds brīdis dzīvē.. Pat ne vienu vien reizi! Kad ikdienu viens un tas pats un tu vienkārši negribi mosties.. Varbūt ir jāaizbrauc kāda saulainā atvaļinājumā? kaut kur, kur vēl ir vasara? Vismaz man tas palīdz 🙂

  2. Una

    Mjā, man laikam ir tendence vienmēr ieberzties visādās aktivitātēs, ka laikam tādu reālu rutīnu neesmu vēl piedzīvojusi.. Ir dažreiz bijis nogurums, kad visa kā ir tik daudz un nevar visur paspēt, ka gribas aizbēgt un vienkārši atpūsties. Tā bija Latvijā un arī tagad, lai gan pati nestrādāju, bet esmu pilna laika mamma un darbojos visādās sabiedriskās lietās, tomēr laiku pa laikam prasās “vides un “bildes” nomaiņu”… Tev droši vien arī tas noderētu, īpaši jau, jo tuvojas rudens un ziema…. Diezgan saulainu vietu, kurp aizbraukt atvaļinājumā, varu piedāvāt.. 🙂 

    1. Arta

      Es pat zinu, ko Tu man vari piedāvāt. 😀 Ļoti ceru, ka kādu dienu šo iespēju izmantošu un ne pēc 10 gadiem. 🙂

      man laikam problēma, ka visām tām aktivitātēm spēka nepietiek. Lai gan, bija tāds teiciens, jo vairāk dari, jo vairak vari izdarīt, kaut kā tā.

  3. X

    Varbut izklausas divaini, bet vai tev dzelzs limenis pietiekams? Man bija ta ka nevar no ritiem piecelties, visu laiku nogurusi un viegli aizkaitinama. Izradijas pec analizem, ka loti zems dzelzs limenis. Kops dzeru katru ritu vitaminus, jutos daudz labak. Ja jau dalamies, tad dalamies 😉

    1. Arta

      man dzelzs ir kā nu kuro reizi – katrās otrajās analīzēs pazemināts, bet man ir ļoti liela problēma ar atmiņu, ja jādzer tabletes. Bet, jā, laba ideja, jāpamēģina tomēr saņemties un padzert. Paldies Tev! 🙂

  4. Linda

    Vaaai, Arta, kā es tevi saprotu ! Man arī bija tāds periods aptuveni pirms mēneša. Un visa problēma bija darbā – nebija man piemērots ne pats darbs, ne kompānija, ne darba laiks. Es tā mocījos, mocījos un tad nolēmu, ka dzīve viena un ne tādu es to gribu nodzīvot, tāpēc iesniedzu atlūgumu (aprēķinot, ka saņemšu algu un pa mēnesi atradīšu kaut ko citu).  Neticami, bet jau nākamājā dienā man bija 3 darba intervijas! Un viena no tām izrādījās veiksmīga 🙂 Šodien pamodos, attapos, ka ir pirmdiena un pat spariecājos, jo varēšu ķerties klāt darbiem (un tad pati pie sevis nosmīnēju – kad bija pēdējā reize, kad pirmdiena mani IEPRIECINĀJA :D). Es gan neiesaku visiem tagad iet prom no darba un meklēt laimi kaut kur 😀 Taču that’s a big deal! Vienīgais, ko varu ieteikt – maksimāli iepriecināt sevi. Vienmēr pieraudzīt, lai jūties labi – man palīdz tas, ja patīk, kā es izskatos. Ja mati ieveidoti, svaigs manikīrs un iepriecina drēbes mugurā, var visko izciest. Tikko atcerējos pašu svarīgāko – IZGULĒTIES !! Nepaspēsi visko sadarīt, un, iespējams, trauki vakarā palikst nemazgāti, taču organismam, smadzenēm un nervu sistēmai tas ir bezgala svarīgi, lai funkcionētu. Sanāca gandrīz vai blog post komentārā 😀 Bet ceru, ka tev drīz uzlabosies noskaņojums un sakārtosies ikdienas dzīve! 🙂 

    1. Arta

      paldies, Linda! es lasīju tavus bloga ierakstus un bija nojaušams, ka nav īsti kaut kas…
      Ar to darbu ir tā, ka, jā, nav sapņu darbs, bet ir labāk nekā bija agrāk. Redz, man ir mežonīgi liela atbildības sajūta un tas nozīmē, ka darbā cenšos izspiest no sevis maksimālo, kas, protams, neatstāj labu iespaidu uz visiem pārējiem dzīves aspektiem. Bet, jā, es cenšos un palēnām mēģinu salikt savā galvā visu pa plauktiņiem, lai nav jācieš ne man, ne apkārtējiem. nebiju nedēļu pat vērusi vaļā blogu un ienāku – tik forši komentāri un atbalsts – paldies 🙂

  5. Alyona

    Saprotu Tevi ļoti labi. Man arī gadās tādi periodi un tagad, sākoties jaunajam mācību gadam, es pilnīgi jūtos kā… nezinu pat, ar ko sevi varu salīdzināt. Vienkārši jūtu, ka maģistratūra nav domāta man un tā man nav vajadzīga, bet palieku ne līdz galam saprotama iemesla dēļ..

    Ar darbu esmu apmierināta uz kādiem 90%, bet dažreiz arī gribas aizskriet, visu pamest un neko nedarīt.. bet nu ēst gribas, jā. Blogam tad spēku nepaliek, tāpēc rakstu tad, kad ir noskaņojums. Vairāk to daru priekam nevis kaut kādai popularitātei :).

    Ko varētu ieteikt? Nezinu, jo pati esmu līdzīgajā situācijā.. Bet varu novēlēt veiksmi un lai viss Tavā dzīvē uzlabojas :)))

    1. Arta

      Paldies! Es Tev arī novēlu saprast un izvērtēt savas prioritātes dzīvē un atrast, darīt tās lietas, kas sagādā Tev prieku! Jo mēs ikdienā daram tik daudz maznozīmīgas lietas un palaižam garām tās, kas darītu mūs patiesi laimīgus.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *