Kā ir mainījusies mana attieksme pret kosmētiku gadu gaitā?

Kā ir mainījusies mana attieksme pret kosmētiku gadu gaitā?

Kamēr šī nedēļas nogale daudzu sieviešu dzīvē aizrit Baltic Beauty zīmē, es nolēmu šogad šo pasākumu izlaist, jo kārtējo reizi esmu iedzīvojusies muguras sāpēs, kas apgrūtina manu kustības brīvību. Vakar gan no rīta devos sen ieplānotā mini ekskursijā pa Centrāltirgu – apstaigāju tirgus pagrabus, uzzināju jaunu informāciju par vēsturi un uzkāpu uz gaļas paviljona jumta, kur kādreiz ir atradies vilciena perons. Tieši tā – vilciena perons, jo agrāk labumi tirgum tika piegādāti arī ar vilcienu. Tiešām interesantas pāris stundas un, ja jums kādreiz rodas izdevība apmeklēt, tad noteikti iesaku.

Tā kā man šovakar ir priekšā vesela rinda ar mājas darbiem, kas man vēl jāpagūt izdarīt norvēģu valodai, tad gudrākais, ko es šobrīd varu darīt, ir atlikt to visu (procrastination at its best! :D) nedaudz malā un pieķerties klāt nedaudz blogam.

Protams, kā jau daudzi es sekoju dažādiem Instagram kontiem, kuros meitenes rāda glamūrīgus meikapus, kas noteikti viņām ir prasījuši vismaz kādu stundu darba, blogiem un Youtube video, kuros var vērot dažādās “how to” tehnikas visai sarežgītiem grimiem un tieši tāpēc man prātā pēdējā laikā aizvien biežāk maļas dažādas domas, kas noved pie virsrakstā uzdotā jautājuma: ” Kā ir mainījusies mana attieksme pret kosmētiku?”

Es, tāpat kā daudzas, sāku ar kosmētiku eksperimentēt pusaudžu gados un reizēm šie eksperimenti, atskatoties ar šodien acīm, bija visai bēdīgi. Bet tas ir normāli un, manuprāt, tā tam ir jābūt. Tas viss ir daļa no mācīšanās procesa. Un šajā posmā man bija ļoti svarīgi, lai mans grims ir pamanāms, tāpēc es cēlos krietni vien agrāk no rītiem, lai uzkrāsotos, jo es nepieļāvu pat tādu domu, ka man varētu pietikt ar skropstu tušu un lūpu spīdumu. Nē, tām vajadzēja būt četrām dažādām acu ēnām, tonālā kārtai, lūpu krāsai utt.

Pagāja daži gadi un es iestājos grima skola. Un te, protams, es varēju izvērsties uz citiem – iepazīt dažādas tekstūras, apgūt knifiņus un tas viss bija mega interesanti. Tad es sāku veidot blogu un vēl pamatīgāk iepazīt skaistumkopšanas pasauli. Un kopš tā laika tā ir palikusi mana klusā kaislība par ko es ikdienā varbūt daudz nerunāju, jo es strādāju pilnīgi citā jomā, bet daļa mana sirds pieder tieši šai pasaulei.

Bet visu šo laiku mana filosofija ir bijusi – košāk, drosmīgāk, kas rezultējās tumšās acīs un košās lūpās, neikdienišķās krāsās un noteikti neikdienas grimu dienas laikā.

Bet kaut kādā brīdī es sāku krāsoties ikdienā aizvien pieticīgāk un galvenais iemesls bija gluži triviāls – mans noguruma līmenis bija tik liels, ka man bija gluži vienalga, kā es izskatos. Tieši tā. Man bija vienalga. Un laikam tieši šis posms bija tas, kas izmanīja manus līdzšinējos uzskatus: ” Košāk un spilgtāk ir labāk.”.

makeup-beauty-lipstick-make-up

Skatoties manus jau pieminētos Youtube kanālus un Instagram kontus, es sapratu, kā jā, šīs meitenes izskatās lieliski, bet nereti aiz šīs visas krāsļu kārtas pazūd pats cilvēks.

Varbūt es nemācēšu tik labi izskaidrot, bet, manuprāt, krāsojoties, svarīgākais ir nepazaudēt sevi. Nepārprotiet mani, ar šo es nedomāju, ka izmantot košas krāsas grimā, eskperimentēt ir kaut kas slikts. Nebūt nē. Bet, runa ir par to, ja es ieraugu meiteni ar koši zaļām acu ēnām, kas ir uzkrāsotas izcilā tehnikā, bet viss, par ko es spēju domāt, paskatoties uz viņu, ir zaļās acu ēnas un neredzu cilvēku kopumā, tad kaut kas nav riktīgi. Ja šīs zaļās acu ēnas ir kaut kas tāds, kas meitenes vaibstus paspilgtina, tad man nav absolūti nekādu pretenziju. Bet mūsdienās sociālajā vidē krāsošanās ir kļuvusi par tādu kā sevis pierādīšanu un sacenšanos – “Redz, kā es varu!”. Un it kā jau tas arī nav tik slikti, bet es tam neredzu jēgu, ja tas nomaskē cilvēku un nevis izceļ.

Un arī visi šie Instagram grimi… Tie bildēs izskatās ekselenti, bet dzīvē tā ir viena liela un smaga kosmētikas kārta un tad, kad es ieraugu šādu meiteni uz ielas, tad atkal es spēju domāt tikai par šo trako kosmētikas kārtu, kas ir uz sejas. Un mana sāpe laikam ir, ka daudzas jaunas meitenes atkārto šos grimus un tas ir tik skumji, ka 15 gadus veca meitene izskatās 25 gadīga, jo uz sejas ir milzīga un nevajadzīga kosmētikas kārta.

Es vairāk esmu par skaistiem grimiem, ar kuriem neviens neko necenšas pierādīt, bet izcelt, uzlabot un pielabot, atklājot un paspilgtinot cilvēka dabisko skaistumu. Bet te, protams, es vairāk runāju par ikdienas krāsošanos. Fantāziju un kreatīvie grimi ir pavisam cits lauciņš.

Man varbūt šoreiz savas domas nesanāca izteikt tik sakārtoti kā man gribētos, jo tie norvēģu valodas mājas darbi man dveš uz kakla, bet ceru, ka mana galvenā doma bija uztverama. 😀

Kādas ir jūsu domas par šo jautājumu?

 

14 Komentāri

  1. Escadeblog

    Jā, grimam ir jāatbilst vietai, laikam un vecumam. Bet katrs jau pie ta nonāk pats. 15 gados pārsvarā visiem gribas izcelties, ar gadiem jau vairs nevelk uz to spilgto make up. Gribas dabiskāku, mierīgāku kko.

  2. Annija

    Man arī ne pārāk simparizē “Instagram meikaps”, dažreiz uzdzen šermuļus video, kuros tonālo krēmu un konsīleri kleksē virsū milzīgos daudzumos, brr… Kamera un filtri noēd krāsas, tāpēc saprotu vēlēšanos taisīt visu spilgtāk, perfektāk un vairāk, ja blogošana/sociālie tīkli ir nozīmīga dzīves daļa un varbūt pat ienākumu avots. Bet tas, kā tas izskatās dzīvē, ir jau cits stāsts.

    1. Arta

      Protams, kad es taisu grimus blogam, man tie arī ir bik spilgtāki nekā vajadzētu, jo fotogrāfijās daudz kas nav redzams citādāk. Bet, jā, traki, ja to visu kopā burtiski. 😀 Un, ja Instagram bildēs izskatās liela grima kārta reizēm, tad es pat nespēju iedomāties, kā tas izskatās dzīvē…

  3. Alyona

    Es Tev ļoti piekrītu par tiem Instagram grimiem. Kad es redzu kaut ko tādu uz meitenes dienas vidū, man paliek smieklīgi. Jā, tā ir super bieza kārta. Man gan darbs paredz pamānāmu make-up (priekšniecība neprasa, bet pati zinu, ka cilvēki labāk uzticas konsultantam ar make-up nekā bez:)), bet es jau zinu savu tonālo, acu ēnu toņus, foršu tušu un lūpu krāsu. Nekādi konturingi, strobingi u.tt.. Manu korāļu lūpu krāsu, kuras uzklāšana aizņem 5 sekundes, jau reti kurš nezin. 😀

    Savā blogā arī cenšos likt make-up’us, kurus var atkārtot lielākā daļa sieviešu, bez photoshop. Jo drag queen make-up ar nenormāli biezām pielīmētām skropstām man reāli nesimpatizē, kaut arī tie ir tehniski perfekti izpildīti ;).

    Jo mazāk laika, jo mazāk krāsojos. Uz skolu varēju sataisīties pa 40 minūtēm, jo tur vajadzēja būt jau 8:15, bet tagad man darbs sākas 11-12, tāpēc varu vairāk laika veltīt make-up’am :). Ja man vajadzētu būt darbā 8-9 no rīta, noteikti mans make-up sastāvētu no 3-4 produktiem 🙂

    Ehh, es, laikam, par daudz rakstu jau 😀

    1. Arta

      Jā, ja darbs prasa pamanāmu grimu, tad, protams, tā ir cita lieta. Man atkal gluži pretēji – darbā nevaru atļauties neko košu un pārāk spilgtu – es jau ģērbšanās dreskodu esmu samazinājusi līdz minimumam, ja vēl sākšu krāsoties traki, tad galīgi šķībi uz mani skatīsies… Bet par to laiku arī piekrītu – man darbs sākas 8:30, bet es cenšos būt ātrāk, jo tagad norvēģu valodas kursi sākas precīzi 8:30, reāli no mājas man jāiziet ap pusastoņiem vēlākais – kāda tur vēl krāsošanās full glam stilā. 😀 Galvenais dabūt vispār acis vaļā, ņemot vērā, ka es neesmu rītu cilvēks.

      Bet, jā, man jau šķiet, ka daudzām, it sevišķi jaunām meitenēm,draq karalieņu grima stils ir gluži vai norma un vienīgais stils, kas šķiet skaists. Un izskatās jau pamanāmi, bet tajā pašā laikā tiiik feiki. Krāsojot citus, esmu redzējusi, ka reizēm vajag tik maz īstajās vietās, lai cilvēks gluži vai atplauktu un būtu vēl labāka sevis versija.

  4. martaxo

    Man atkal ir citādāk.
    Laikam esmu iesprūdusi 15 gadu vecumā and I’m proud. ;D
    Ja nebūtu vēl līdz šim brīdim lielā procentā no visiem meikapiem izmantojusi krāsas, nebūtu tur, kur esmu šobrīd, respektīvi, manu talantu pamanīja klasesbiedrenes jau skolā, tajā brīdī es atradu sevi.
    Darbs ar cilvēkiem košā un krāsainā kafejnīcā [laikam nav pat jāpiemin kurā ;D] neliedz mākslīgās skropstas un rozā plakstiņus, pelēkas lūpas – cilvēki izsaka komplimentus, priecājas pa mainīgo tēlu. Manuprāt, galvenais ir balanss – gan atpūsties no liela daudzuma kosmētikas, gan dod citiem, uz ko paskatīties un atskatīties. Nenoliegšu, ka ir dienas, kad priecājos par neitrāliem toņiem un jūtos ērti, bet sevišķi izjūtu attieksmes atšķirību no citiem, kad esmu un kad neesmu uzkrāsojusies. :] Bet katram savs, un domas, tendences vienalga mainās zibens ātrumā. :]

    1. Arta

      Protams, viss mainās – varbūt pēc pusgada man liksies, ka košas krāsas – that is the life, lai gan apšaubu, jo jaunāka nekļūstu. Nu, un vide ļoti ietekmē – lai gan es strādāju back ofisā un klienti mani neredz, bet vide tomēr neļauj eksperimentēt darba laikā 🙂 🙂 Bet galvenais, lai pašam laba sajūta 🙂

  5. Evija

    :):):)
    es gari nerakstishu:)
    stradaju kosmetikas skola arpus LV, gan skoleni, gan skolotaji no dazhadam tautibam,un protams, ka var manit, ka dalja ir aktivi grimu tutorial sekotaji un varbut pat ari veidotaji.. es ari reizem skatos video, bet tieshi pagajusho nedelu saskaros ar situaciju, kad atnaca skolniece (kursu apmekletaja) un taja vieta, lai vinai paskaidrotu, kur kas atrodas, es reali nobijos!:) pashai bija smiekligi, jo galigi abstulbu, pat valodu aizmirsu – vareju tikai stavet un blenzt:)… video izskats varbut ir ok – biezhi to pat neuztveru kaa kaut ko vera nemamu, jo galvenais parspet citus un iemantot slavu.. nu vismaz man taa liekas, tomer ieraugot kaut ko tadu dzivaja, taas ir divas pilnigi dazhadas. atshkjirigas lietas… viss it kaa bija skaisti, tachu reali briesmigi.. es nezinu, kaa lai paskaidro, bet acis es patiesham nevareju noverst, jo izskats bija parsteidzoshi briesmigi skaists.. dziva, briesmigi sakrasota maksligaa lelle, kas prot staigat… vai domaat, nezinu…:)

  6. Zanda

    Man liekas, ka pēdējā laikā kaut kā vairāk esmu saskārusies ar šo jautājumu, bet es uz to skatos pavisam citādi. Internets ir kā mūsu skatuve. Mēs gribam tur likt vai nu labāko vai sliktāko (protams, vairāk tikai labāko). Kas, protams, apvieno arī lieku izskaistināšanu, pozēšanu, gaismas ķeršanu utt., jo cik lasīt un redzēts, cilvēkiem nepatīk parastas bildes. Patīk skaistas kompozīcijas, spilgtas krāsas, asums un citi elementi. Šajā gadījumā arī ar make-up. Man patīk skatīties uz krāsainiem un košiem cilvēkiem un es arī gribētu veltīt tam tik daudz laika, vai vismaz uztrenēt roku darīt veiklāk. Bet, tā kā es nevaru, un citreiz nejūtos komfortabli ar košām krāsām, tad paliek naturālais grims, kas man katru rītu aizņem 10-15 minūtes. Vieni un tie paši produkti, visi pa rokai. Tikai pamainās kaut kas uz lūpām.
    Pēc 4 mēnešus non-stop šāda grima veidošanas, es noguru no kosmētikas un sapratu, ka negribu vairs vispār neko. Ne košo, ne neitrālo. Neko. Nācās mainīt savus paradumus, jo iestājās makeup rutīna. Smieklīgi, bet tā tas bija.
    Un tieši nedaudz krāsu ienešana ikdienā, cita tehnika vai sen aizmirsti knifiņi lika atgūties no šīs “rutīnas”.

    Kā jau visam, šajā dzīvē nav viena pareiza veida. Ir tikai katram pašam savs pareizais veids. Kā tu saki, kreatīvs ir kreatīvs un tad ir ikdiena. Bet man liekas, ka mūsu pelēkajā ikdienā vajag kaut par gramiņu ienest prieku jeb krāsas. Tīri eksperimentam. Viens un tas pats cilvēks. Dabiskais ikdienas grims un otrā variantā – dabiskais grims ar sarkanām lūpām. Uzreiz ir skaidrs, ka pārliecinošāk un skaistāk un arī priecīgāk jutīsies cilvēks ar dabisku grimu un sarkanām lūpām. Jā, sarkanas lūpas nav ikdiena, bet ir skaisti toties.
    Ja kādām skaisti ir bieza kārta un tā viņš jūtās kā pasaules iekarotājs, tad tā arī lai ir, bet ja kādam tas liekas pa daudz – ir tik daudz neitral tipa grimu veidu, lai arī sevi izpaustu. Es par laimi sevi nevaru ielikt vienā vai otrā kategorijā, jo man patīk transformēt sevi un citus ar kosmētikas palīdzību, jo dienas beigās tā ir tikai kosmētika, kas kopā ar ūdeni aiztek pa kanalizācijas trubu.

    1. Sievisķība Blogs

      Gribēju rakstīt savu komentāru, bet izlasiju Zandas un ļoti piekrītu tai daļai kur grimu uztver kā spēli, gluži kā es to uztveru un man tas sagādā prieku. Vizāža arī bija viena no iemesliem kāpēc sāku rakstīt blogu 🙂
      Nav svarīgi, kāds kuram ir vai nav grims- manuprāt svarīgi ir lai katrs justos labi ar sevi un savu pašizpausmi 🙂

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *