Breketes pieaugušajiem: pirmā nedēļa

Breketes pieaugušajiem: pirmā nedēļa

Sveikas!

To, ka man ir nepieciešamas breketes, es zināju jau sen – man ir ļoti dziļš sakodiens un šķībi zobi. Kad man bija 20, es pat biju tikusi līdz vizītei pie ortodontista, bet, saprotot, cik tas viss izmaksā, tālāk arī netiku. Tagad, gandrīz 10 gadus vēlāk, man beidzot ir iespēja kaut ko darīt savu zobu labā.

Jāsaka, ka, lai cik arī mani zobi nebūtu šķībi, tie man nekad nav traucējuši – nav man bijuši kompleksi par to. Es kaut kā vienmēr esmu pieņēmusi, ka man nav pasaules skaistākie zobi un dzīvojusi gluži mierīgi. Kāpēc tad es nolēmu likt breketes tagad? Pēc sarunas ar savu zobārsti un pēc tam ar ortodonti, sapratu, ka tas ir vairāk jādara nevis vizuālā izskata labā, bet gan veselības, jo nepareizais sakodiens un to šķībums zobus bojā – es visu laiku skrāpēju savus apakšējos priekšējos zobus ar augšējiem, radot berzi un mani apakšēji sāk dilt, kas pēc kādiem 10 gadiem rezultēsies ļoti bojātos zobos. Ortodonte nesola, ka varēs man izlabot sakodienu, bet ar šķībajiem zobiem strādāt var.

Man ir maz bilžu, kurās es smaidu ar redzamiem zobiem, šī ir viena no retajām, bet pateicoties leņķim, zobi neizskatās tik greizi kā ir patiesībā. Bet var redzēt, ka visi augšējie zobi ir uz iekšu vērsti.

Pēc mazāk kā mēneša man paliek 30. Un sajūtas, uzliekot breketes šajā vecumā ir visai jocīgas – no vienas puses man noteikti nav kauns par to, ka nesāju breketes, bet no otras puses – nedaudz jūtos kā tāds neglīts tīneidžeris. Vismaz pirmajā dienā noteikti.

Par brekešu uzlikšanas procesu un sajūtām:

Tas nav sāpīgs. Jā, brīžak ir varbūt nekomfortablas sajūtas, bet absolūti nekas nesāp, it sevišķi, kad lipina klāt pašas breketes – vienā brīdī man likās, ka es aizmigšu. Viss process ilgst apmēram stundu (man pagaidām ir uzlikts tikai augšējiem zobiem). No sākuma zobus notīra, uzliek skābi, pēc tam notīra un tad sākas pats brekešu likšanas process – pa vienam tiek lipināta klāt katra brekete, pēc tam tiek izvilkta stieple un viss sastiprināts ar gumijām.

Sākumā liekas, ka mutē ir kaut kāds šausmīgs svešķermenis un es visu laiku ļoti koncentrējos uz to, ka man mutē ir breketes. Sajūta ir visai neērta un gribas breketes dabūt ārā, jo mute nav pieradusi ne pie kā tāda.

Ārste teica, ka zobi sāpēc pirmās 3 dienas, bet man tie sāka sāpēc tikai pēc 3 dienām. 😀 Pirmās dienas tie bija ļoti jutīgi (ir vēl joprojām) un niezēja. Es jau smējos, ka tagad saprotu mazus bērnus, kāpēc tie raud, kad nāk zobiņi – sajūtas nav patīkamas un pakasīt arī neko īsti nevar –  šobrīd esmu tādā back to childhood stadijā.

Savukārt  trešās dienas pēcpusdienā  parādījās arī zobu sāpes, jo tie saprata, ka mierā es nelikšos un tiem tomēr nāksies kustēties. 🙂 Te nu gan es padevos un iedzēru pretsāpju zāles, lai varētu gan strādāt, gan gulēt komfortabli.

Un vakar, (5. diena) es pamanīju, ka starp dieviem priekšējiem zobiem ir izveidojusies neliela spraudziņa. Sākumā nevarēju saprast, kas tur ir – vai kkas iesprūdis starp zobiem vai kā, jo man nekad nav bijušas spraugas starp zobiem, bet vairāk pētot, sapratu, ka ir šķirba. Un par to es priecājos, jo tas nozīmē, ka kaut kas notiek. 🙂 🙂

Ēšana… ēšana ir sāpīgs jautājums – neko sakost es nevaru, jo priekšējie zobi ir pārjūtīgi, tāpēc manu ēdienkarti visu šo nedēļu veido kefīrs, paniņas, smūtiji, putras, sagriezti banāni un zupas darbā pusdienās. Ā, un saldējums 😀 Bet, ceru, ka ar laiku paliks labāk un varēšu ēst arī ko normālu.

Kopšana ir daudz laikietilpīgāka, bet nav tik traki, kā man likās. Vistrakāk būs, ja vēlāk gribēsies ēst ārpus mājas un nebūs uzreiz pie rokas vieta, kur es varētu iztīrīt zobus, jo breketēs sprūst iekšā viss. Tiešām viss. Bet gan jau ar laiku piešaušos.

Ik pa laikam pastāstīšu jums, kā man sokas arvisu šo procesu, cerams, ka vēlāk arī varēšu parādīt kādu vizuālo progresu, jo es fotografēju gandrīz katru dienu savus zobus (apskatot manas bildes telefonā, varētu padomāt, ka man ir kaut kāds dīvains fetišs, kas saistīts ar breketēm :D), bet pagaidām nešķiet, ka ir vērts jums rādīt manus šķībos zobus. 🙂

Ja jums ir kādi padomi, ar kuriem varat padalīties, kā labāk sadzīvot ar breketēm, tad ļoti priecāšos tos izlasīt! 🙂

 

Arta

4 Komentāri

  1. Ausma

    Apsveicu! Paldies, bija interesanti lasīt.
    Es arī tam briestu jau ilgu laiku, un ikreiz, kad redzu kādu runājam par breketēm, saskatu likteņa zīmi, ka man arī tas jādara…

    Cik ilgu laiku tev sola līdz perfektam rezultātam?

    Un vai vai pateikt kaut ko par izmaksām un kurā vietā to dari? Cik noprotu, ļoooti dārgi tas nav, bet laikam katru mēnesi jāiet pie ārsta “pievilkt dzelžus”…

    1. Arta

      Es rēķinos ar diviem gadiem – apakšējās breketes man liks tikai pēc kāda pusgada, tā kā tas noteikti vēl ir kāds laiciņš. Bet runa mums ar ortodontisti ir – daram un skatamies, kas notiek, tā kā termiņš nav pilnīgi noteikts.
      Kāds būs rezultāts – to nevar zināt, jo kā jau teicu, viņa godīgi pateica, ka ar manu sakodienu ne ko īpaši nevar diemžēl darīt, ja vien neveic ķirurģisku iejaukšanos.
      Par izmaksām – breketes vienam žoklim maksā ap 400 – tās ir tās vispopulārākās metāla. Pašliģitējošās – ap 460. Parastajām jāiet reizi mēnesī pievilkt – 20 eiro. Pašliģitējošām reizi 3 mēnešos – 25 eiro. Man pašai šobrīd ir parastās metāliskās. Apakšējam žoklim vēl skatīšos, kuras likt.
      Man zobārste ieteica dakteri Vanadziņu, kas strādā Šarlotes poliklīnikā, pie tās arī dodos. 🙂

  2. Zanda

    Apsveicu! Tas patiešām ir lielisks solis! Kad aprakstīji tās sāpes, atcerējos savas pirmās dienas ar breketēm. Uzlikt breketes ir pati labākā diēta, jo fiziski neko cietāku par biezeni pirmās dienas vienkārši nevar saēst 😀
    Es tā arī nesaņēmos un neuzrakstīju savu pieredzi par breketēm, bet ar visu to, ka šogad ir trešais gads kopš man noņēma breketes (nēsāju 1 gadu), nekas jau nemainās. Man tik un tā katru nakti ir jāliek mutē plastmasas kape, citādi ar laiku zobi tik un tā var atgriezties vietā. Es zinu, ka daudz kur to neraksta, bet ar visu to, ka ir bijušas breketes, tas nenozīmē, ka viss būs perfekti. Tur nemitīgi jātur roka uz pulsa.
    Starp citu, tiešām cilvēkiem, kuri grib likt breketes, ar drošu sirdi varu ieteikt Šarlotes ielas ortodontus. Es gāju pie dr. Pumpuriņas, viņa gan vairāk ar jaunākiem darbojas (man toreiz tikko 18 palika), bet jebkurā gadījumā, par tās iestādes ortodontiem esmu dzirdējusi tikai labāko.

    Ļoti priecājos par tevi, Arta! 🙂

    1. Arta

      Paaaldies, paldies!!!
      🙂 Jā, es zinu par tām plastamas kapēm – esmu gatava tiešām visu mūžu tās likt, ja nepieciešams, jo šķiet, ka nav tad jēgas kko vispār darīt, ja pēc tam neseko ārsta norādījumiem. Visā šajā brekešu sākumposmā arī lasīju par daudziem tagadējiem trīsdesmitgadniekiem, kam nākas vēlreiz likt breketes, jo pusaudžu gados zobus ir iztaisnojuši, bet viss ir atnācis atpakaļ.
      O, jā, es tikai pēc divām nedēļām, tagad, esmu atsākusi normāli ēst un tad vēl tā izvēlīgi. Tas līdz nākamajai brekešu pievilkšanas reizei 😀

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *