Breketes pieaugušajiem: Pusotrs mēnesis

Breketes pieaugušajiem: Pusotrs mēnesis

Hei!

Nolēmu, ka nedaudz jāpastāsta, kā man ir pagājis pirmais pusotrs mēnesis ar breketēm.

Aprīļa sākumā, manā dzimšanas dienā, man bija pirmā loka maiņas vizīte pie manas dakteres. Zobi ir nedaudz pavirzījušies uz priekšu, lai gan ne pārāk daudz, bet ir, kas mani ļoti priecē.

Bet citādākā ziņā, ja salīdzinu laiku līdz pirmajai vizītei, tad šis periods man ir bijis daudz, daudz nekomfortablāks. Esmu beidzot uzzinājusi, ko nozīmē, kad loka gals durās vaigā un to es diemžēl uzzināju jau neilgi pēc vizītes pie dakteres – vienā pusē stieples gals netika pietiekami nogriezts un bija palicis varbūt kāds milimetrs vai divi, kas sākumā netraucēja, bet nākamajā dienā pēc vizītes, kas bija piektdiena, sapratu, ka sāk palikt visai sāpīgi, bet tādā tipiskā latviešu manierē domāju, ko nu, gan jau pāries. Pa brīvdienām mazliet jūdzos nost, viss vaigs bija lupatās un asiņoja, jo vasks īsti nepalīdz (stieples gals durās tam cauri) un biju jau tik izmisusi, ka uzlīmēju košļenes gabaliņu, kas, ja godīgi, tīri labi strādā, bet nav īpaši iesakāma metode. Pirmdienā aizdevos pie ārstes, kas nogrieza stieples galu un tā bija svētlaime!

Zobi sāpēja apmēram pirmo nedēļu – katru dienu cits zobs, bija pāris dienas, kad varēju ēst tikai uz vienas puses, bet, ja godīgi šīs sāpēs ir nekas, ja salīdzina ar caurumu vaigā.

Izskatās gan, ka manas bēdas ar vaigu nebeigsies, jo zobi ir pakustējušies un stieples gals atkal lēnām lien ārā tieši tajā pusē – un pagaidām tik daudz, ka nogriezt arī īsti nevar, tāpēc pa nakti līmēju vaksu, lai vaigs nedaudz sadzīst un tad nākamā diena jau ir gluži ciešama. Šī iemesla dēļ ar bailēm domāju par to periodu, kad man uzliks arī apakšējās breketes – man šķiet, ka šī brīža diskomforts vēl nav nekas, ja salīdzina ar to, kas mani sagaida…

Mana nākamā vizīte ir tikai jūnija sākumā, tā kā ar nepacietību gaidu to, lai uzzinātu, cik daudz mani zobi būs pakustējušies šoreiz.

Pati gan esmu pamanījusi, ka ir izveidojusies lielāka starpa star priekšzobiem, kas laikam ir labi.

Man ir aizdomas, ka esmu sākusi nedaudz griezt zobus pa nakti, jo katru otro nakti mostos panikā no tā, ka miegā esmu norāvusi breketi (mosots no skaņas, ko es uztaisu ar zobiem), bet patiesībā vien daru kaut ko ar zobiem.

Ar ēšanu nav tik traki, kā varētu likties – darbā izvairos no griķiem, rīsiem un ēdieniem, kas potenciāli varētu sasprūst breketēs. Cenšos neko negrauzt, piemēram, čipšus, cietus cepumus, burkānus utt.

Un, protams, vislielākais prieks man ir par manu Waterpik – tā ir investīcija, kas ir tik ļoti ietaupījusi manu laiku un nervus, ka tiešām, iesaku ikvienam, kas nēsā breketes.

Tuvākajā laikā arī uzrakstīšu par zobu kopšanu brekešu nēsāšanas periodā, jo domāju, ka gan jau atradīsies kāds, kam tas būs aktuāli. 🙂

Uz tikšanos!

Arta

 

 

2 Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *