Breketes pieaugušajiem: 5/6 mēneši

Breketes pieaugušajiem: 5/6 mēneši

Sveikas!

Sen neesmu runājusi par to, kā virzās mana brekešu lieta. Ja atceraties, tad pie breketēm tiku marta sākumā, tā kā šobrīd rit piektais mēnesis kopš esmu lepna brekešu īpašniece. Kāpēc lepna? Esmu jau iepriekšējos rakstos minējusi, ka es uzskatu, ka breketes jebkurā vecumā nav nekas tāds no kā būtu jākaunās vai jāmēģina nomaskēt. Tas nav uz visu mūžu un, jā, varbūt tas nav pats glītākais aksesuārs, bet tas tikai parāda to, ka par zobiem tiek gādāts. 🙂

Īsumā sakot, viss notiek. Augšējie zobi virzās uz āru un taisnojās – sākumā viss notika ļoti lēnām, bet tagad es pat pamanu, ka augšējie zobi vairs “neguļ” virsū apakšējiem un starp tiem ir laba atstarpe. Joprojām mani fascinē viss process, jo ik pa laikam pamanu, ka starp kādiem zobiem ir izveidojusies jauna spraudziņa un visu laiku tajā mutē kaut kas notiek.

Ja runājam par sāpēm, tad varu teikt, ka dīvainā kārtā to gandrīz nav. Ne pēc loka maiņas, ne arī pēc tam. Varbūt uzreiz pirmajā dienā pēc loka maiņas ir tāda spiedoša sajūta, bet tā ir samērā īsu laika periodu. Interesanti ir tas, ka apmēram trīs nedēļas pēc loka maiņas zobi sāk niezēt un priekšējie zobi paliek ļoti jutīgi, bet citādāk viss ir kārtībā.

Pēc katras loka maiņas es ļoti uzpasēju, lai stieple būtu nogriezta maksimāli, jo negribu piedzīvot to murgu, ko izcietu pēc pašas pirmās loka maiņas.

Joprojām nezinu, ko es darītu bez Waterpik – man šķiet, ka to vajag visiem un pilnīgi ikvienam, jo tas tik radikāli atvieglo dzīvi…

Ir arī nedaudz bēdīgas ziņas – sākumā bija paredzēts, ka apakšējās breketes man liks apmēram pēc pusgada, kas būtu kaut kad tagad, bet zobi nav vēl tik daudz iztaisnojušies, tāpēc tas ātrākais varētu būt pēc pāris mēnešiem. Savukārt pēc pāris mēnešiem man nāksies personīgu apstākļu dēļ paņemt pauzi no brekešu loku maiņas apmēram līdz martam, līdz ar to ātrākais, kad es tieku pie apakšējām breketēm ir marta/aprīlis. Un tas ir gads pēc augšējo brekešu uzlikšanas. Gads! Līdz ar to viss process ļoti ievelkas un ievilksies… 🙁 Jā, protams, es saku, ka breketes nav nekas tāds no kā jākaunās, bet tajā pašā laikā dzīve bez breketēm tomēr ir komfortablāka.

Tā, lūk, man sokas. Katrā ziņā, joprojām mudinu ikvienu, kas apsver brekešu likšanu – dariet to! Nāksies paciest un pieciest šo un to, bet beigās viss būs labi. 🙂

Iepriekšējie raksti par manu brekešu epopeju:

Pirmais

Otrais

Lai skaisti!

Arta

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *