Arta iepazīst Norvēģiju: ieradumi un īpatnības

Arta iepazīst Norvēģiju: ieradumi un īpatnības

Sveikas!

Pēdējās pāris nedēļas man nav bijusi liela iedvesma kaut ko rakstīt, jo, ja godīgi, tad es tik ļoti gribu mājās, ka mani ir pārņēmis neliels drūmums. Es nebiju domājusi, ka būs tik traki, jo visu novembri es staigāju apkārt un viss bija tīri jauki, bet laikam šobrīd tā sajūta, ka esmu prom no visiem sev tuvajiem… it hit me. Bet es nākampiektdien lidoju uz mājām un vismaz 10 dienas es varēšu nedomāt par darbu un pavadīt pēc iespējas vairāk laika ar sev tuvajiem un kaķiem. 🙂 Pēc tam, protams, es atgriežos, lai te pavadītu vēl 4 mēnešus (nevis 2 kā sākumā bija domāts), bet par to es šobrīd nedomāju. 😀

Bet šoreiz es vēlējos uzrakstīt par tām lietām, īpatnībām, ko esmu novērojusi, dzīvojot šo pusotru mēnesi Oslo un, kas ir vairāk vai mazāk tipiski norvēģiem vai vismaz Oslo dzīvojošajiem.

  • Dārdzība. Šis laikam ir vārds, kas ienāk prātā ikvienam, kas izdzird vārdu “Norvēģija”. Ok, varbūt pirmais būs “fjordi”, bet cenām jābūt turpat kaut kur blakus. 😀 Oslo tiek uzskatīta par vienu no dārgākajām pilsētām pasaulē un es nevaru teikt, ka Oslo nav dārga pilsēta, lai dzīvotu. Es nevaru īsti komentēt dzīvokļu cenas, bet tie nav lēti (nesen lasīju sludinājumu, ka 5m2 liela istaba tie izīrēta par 450 eiro mēnesī + komunālie), bet pārtikas, sabiedriskā transporta, sabiedrisko pakalpojumu (restorāni, bāri, frizieri utt.)  cenas šeit ir augstas. Pirmo reizi, kad aizgāju uz veikalu, es nopirku dažas pārtikas preces, par kurām es Latvijā būtu samaksājusi labi ja 10 eiro, savukārt šeit es samaksāju kādus 35 eiro. Tagad es esmu pie tā pieradusi un man liekas viss pilnīgi ok, bet sākumā man bija nedaudz šoks. Bet, ja jau viss tik dārgs, tad kā īsti cilvēki izdzīvo un ko viņi ēd? Nu, lūk, ir jāzina, kur iepirkties. Pirmkārt, šeit ir dažādu cenu līmeņu veikali un cenu atšķirības, piemēram, olām, katrā veikalu ķēdē var būt visai ievērojamas – pat līdz 3 eiro. Vienā veikalā tās maksā 2,5 eiro, citā 5,5 eiro. Otrkārt, ir tāda fantastiska lieta kā tirgus. Mēs, latvieši, to nesauktu par tirgu, bet gan par veikalu, bet norvēģiem tas ir tirgus. Tirgū var nopirkt dārzeņus un augļus par lieliskām cenām, kas ir pat lētākas nekā Latvijā. Treškārt, ir jāizvairās no “dārgajām” produktu grupām – gaļas un saldumiem. Gaļu man īpaši nekārojas, ar tiem saldumiem sokas grūtāk… 😀 Bet arī, viss ir diezgan relatīvi – tirgū ar var nopirkt salīdzinoši (Norvēģijas cenu līmenim) lētu gaļu, ja nu ļoti sagribās (un tieši šādā veidā es atklāju, ka man pilnīgi noteikti negaršo jēra gaļa :D) un šokolādi tak tāpat nav veselīgi ēst, vai ne? 🙂 Bet savukārt apģērbs, elektronika utt. maksā tieši tāpat kā pie mums Latvijā un, ja norvēģiem ir atlaides, tad tiešām ir – esmu jau paspējusi atrast dažus superīgus dīlus gan apģērbam, gan citām lietām un tagad gaidu janvāra atlaides. Bet, kāpēc tad Norvēģija ir tik dārga? Es noteikti neesmu eksperts un ļoti padziļināti neesmu pētījusi, bet norvēģiem ir daudz lielākas algas nekā mums, no kurām viņi daudz samaksā nodokļos, bet tajā pašā laikā viņu sociālā sistēma ir ļoti sakārtota, pensijas ir labas un ekonomiskā atšķirība starp dažādiem sociālajiem slāņiem ir mazāka nekā citās valstīs. Respektīvi arī tie, kas pelna mazāk, tomēr nopelna pietiekami, lai izdzīvotu. Norvēģijai ir tāda interesanta lieta kā “Oljefond”, kurā valsts iegulda lielāko daļu no naftas naudas un, ja kādreiz pienāktu nebalta diena, tad ar fonda naudu pietiktu, lai katram iedzīvotājam varētu izmaksāt apmēram 1000000 kronas (ja es pareizi atceros).
  • Ēdiens. Ja jau sāku runāt par ēdienu iepriekšējā sadaļā, tad parunāšu par to, ko norvēģi ēd. Un te, nu atšķirības ir daudz uzskatāmākas. Mēs, latvieši, esam pieraduši pusdienās paēst kārtīgu otro (kas varbūt nemaz nav tik veselīgi, bet nevar noliegt, ka šāds ieradums jau ir kaut kur mūsu gēnos). Savukārt norvēģi ir milzumlieli maizes mīļi. Silts ēdiens pusdienās nav nekas tāds, kas būtu tipisks norvēģiem. Viņi mīl savas “matpakker” (līdzņemamās pusdienas), kuru sastāvs ir maize un dažādas piedevas, ko likt uz maizes. Man darbā ēdnīca ir sadalīta vairākas zonās – maizes sekcija, salātu, siltā ēdiena un zupu. Vislielākās rindas parasti ir pie maizes sekcijas, kur ir pieejamas viss, ko var un nevar iedomāties uzlikt uz maizes – sākot no olām un beidzot ar marinētām bietēm. Es vienreiz pamēģināju un sapratu, ka es nespēju apēst tik daudz maizes. 😀 Un vismazākas rindas, protams, ir pie siltā ēdiena sekcijas. 😀 Norvēģiem tīri labi patīk jau gatavi ēdieni, kas nopērkami veikalos – gan jau veikalā gatavoti, gan saldēti, gan maisījumi, gan arī aizdomīgās bundžās, kas man izskatās pēc suņus barības, ko man nav ne mazākās vēlmes mēģināt. Puse no reklāmām, kas ir televīzijā, ir saistībā ar gatavo ēdienu un otra puse ir online kazino. Un tad, lai nedaudz pašķaidītu šo kokteili, piešauj pāris interjera veikalu reklāmas.
  • Sportiskums. Skrienoši, kāpjoši, aktīvi norvēģi ir pat galvaspilsētā Oslo un tādus te var redzēt ļoti daudz. It īpaši brīvdienās – vienalga, cik auksts – cilvēki skrien, staigā pa parkiem, kāpj kalnos, brauc pie dabas. Sporta klubi ir pilni (es pamīšus eju uz diviem) un īsāk sakot, cilvēki izbauda savu aktīvo dzīvesveidu, neatkarībā no vecuma.
  • Vienlīdzība. Norvēģiem vienlīdzība starp dzimumiem, sociālajiem slāņiem un cilvēkiem kopumā ir ļoti svarīga. Tam ir savas pozitīvās, gan arī dažas negatīvās puses. Protams, tas viss ir caur manu prizmu, bet, manuprāt, reizēm ar šo vienlīdzību tiek pārspīlēts, kas, manuprāt, negatīvi atspoguļojas, piemēram, izglītības sistēmā. Visi ir vienlīdzīgi un tādejādi tiem, kam padodas kaut kas labāk, ir grūti attīstīt savus talantus, savukārt tiem, kam kaut kas pavisam nesanāk, tiek stāstīts, ka ir ļoti labs. Manuprāt, tas nav godīgi ne pret vienu no pusēm – visi būtu jāstimulē, izvērtējot viņu spējas un dotības, izmantojot varbūt atšķirīgas metodes, bet tomēr jāstimulē, nevis jāpārvērš par masu, kur visi ir vienlīdz labi vai slikti.  Jāaizmirst arī par to, ka kāds norvēģu vīrietis īpaši piedomās, ka sieviete varētu palaist pa priekšu vai atvērt durvis… Rīgā manā darbā visi vīrieši kā viens palaiž pa priekšu un atver durvis – Norvēģijā tas ir noticis tieši vienu reizi un vīrietis, kas mani palaida pa priekšu, pavisam noteikti nebija norvēģis. 😀 Un reizēm tas, kā visi skrien viens otram virsū un metās pa lifta durvīm iekšā, neizlaižot ārā jau liftā esošos, manās acīs robežojas ar nepieklājību. Tie it kā ir sīkumi, bet to es pamanu. Bet, protams, ir arī daudz pozitīvo aspektu, kā, piemēram, daudzas sievietes ir gan politikā, gan uzņēmumu vadībās. Savā uzņēmumā esmu redzējusi diezgan daudz cilvēkus ar kustību traucējumiem, kas pilnvērtīgi strādā un netiek sociāli atstumti, kas ir kaut kas tāds, kas Latvijā diemžēl nav tik bieži redzams.

Es biju plānojusi apskatīt vairāk punktus, bet šis viss ir sanācis tik gari, ka laikam šodienai pietiks. Vai  ir kas tāds, ko jūs vēlētos lasīt šajos Norvēģijas rakstos? 🙂 Droši dalieties komentāros.

2 Komentāri

  1. Agnese

    Interesanti būtu uzzināt, cik ļoti Norvēģijā iedzīvotāji šķiro savus atkritumus, sabiedriskā transporta salīdzinājums un ceļu stāvokļa novērtējums. ☺

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *