Arta iepazīst Norvēģiju: Tromsø

Arta iepazīst Norvēģiju: Tromsø

Sveiciens!

Pēdējās nedēļas ir bijušas pietiekami intensīvas un man nav sanācis veltīt pienācīgi daudz laika blogam, bet es nevaru nociesties un gribu jums pastāstīt par manu mazo mini ceļojumu uz Norvēģijas ziemeļiem Tromsø, jo tā bija tik emocijām bagātsa nedēļas nogale, ka vēl šobrīd gribas smaidīt.

Tromsø kā ceļojuma galamērķis bija visai nejauša izvēle, jo janvārī sapratu, ka ļoti gribētu, lai vīrs pie manis ir dzimšanas dienā, jo tas likās praktiskāk.  Parasti es mājās pavadu tikai pilnu vienu dienu  – sestdienu  – laika ir ļoti maz un visu laiku ir stress, par to, ka jau jālido atpakaļ uz Oslo, kā arī  lidināšanās šurpu turpu ir visai nogurdinoša. Nākamā doma bija, ok, Oslo jau ir redzēts, vajadzētu izmantot to, ka esmu šeit un apskatīt kaut ko vairāk no Norvēģijas. Tieši tajā laikā Norwegian Airlines bija atlaides un mēs sēdējām vairākas stundas, ejot cauri visiem iespējamajiem gala mērķiem un reisu laikiem, lai pavadītais laiks gala mērķī būtu adekvāts cenai, jo man diemžēl, esot Oslo, nav iespējas paņemt atvaļinājumu, tāpēc esmu visai ierobežota tikai ar nedēļas nogalēm. Un tā izvēle krita par labu Tromsø.

Tromsø ir pilsēta Norvēģijas ziemeļos, aiz polārā loka, kas atrodas uz salas, ieskauta starp fjordiem un kalniem.

Tā ir devītā lielākā pilsēta Norvēģijā un principā tā ir studentu pilsēta, jo Tromsø universitāte ir vistālākā uz ziemeļiem esošā universitāte pasaulē. Lai gan Tromsø atrodas arktiskajā zonā, tomēr Gulfa straumes ietekmē, tai ir samērā maigs klimats, tāpēc tā ir ļoti iecienīta tūristu vidū, kas vēlas izbaudīt Ziemeļblāzmu aukstajos mēnešos vai arī piedzīvot Midnight sun, kas ir vērojama vasaras periodā, kad saule tā īsti nekad nenoriet un visu diennakti ir gaišs.

Lidojums no Oslo līdz Tromsø aizņem nepilnas divas stundas un, ja laiks ir labs, tad pa loku paveras pasakaini skati uz kalniem un, jau lidojot turp, sēdēju ar pavērtu muti. 🙂 Mums Tromsø sanāca pavadīt divas ar pusi dienas. Ielidojām pēc pieciem piektdienas vakarā un izlidojām svētdienā pēc desmitiem vakarā, kas bija pat ļoti daudz šādam nedēļas nogales izbraucienam.

Piektdienas vakarā izstaigājām pilsētas centru, kas nav liels, bet skati uz kalniem ir tik burvīgi, ka jūsmot sanāk visu laiku. Tā kā man bija dzimšanas diena, tad bija doma aiziet kaut kur pasēdēt un apēst kūku, bet visas vietas, kuras nebija pilnas, izcēlās ar īpaši augstām cenām, kas pat man, kura jau ir pieradusi pie Norvēģijas cenu līmeņa, likās dārgi, tāpēc aizgājām uz tuvējo veikalu un nopirkām kūku, kas bija nodēvēta kā “Pasaules labākā kūka” un viesnīcā to arī notiesājām. 🙂

Mēs bijām ieplānojuši sestdienā doties pārgājienā, bet diemžēl kalnos iešana un kāpšana nebija droša sniega nogruvumu dēļ, kas bija nedaudz skumīgi, bet drošība ir pirmajā vietā. Bet neskatoties uz to,noīrējām pamatīgus ziemas zābākus, jo zinājām, ka kaut kāmēģināsim nokļūt tiem kalniem tuvāk. 🙂  Dienas pirmajā pusē apmeklējām divus muzejus – Polaria un NordNorsk Kunstmuseum (Ziemeļnorvēģu mākslas muzejs). Polaria ir neliels muzejs, kas ir veltīts arktiskajai florai un faunai – var redzēt dažādas zivis, augus, kā arī četrus flirtīgus roņus, kas ir iekārtojušies baseinā muzeja centrā. Atevišķas tēmas, kas tiek apskatītas muzejā ir arī ūdens piesārņojums un globālā sasilšana, kas noteikti rada pārdomas par to, kā mēs dzīvojam un kā izturamies pret dabu.

Otrais muzejs, ko apmeklējām bija Ziemeļnorvēģijas mākslas muzejs, kas ir bezmaksas (kaut kas ļoti rets Norvēģijā :D), bet ļoti kvalitatīvs satura ziņā un tas esot bijis labākais Norvēģijas muzejs 2017. gadā. Muzejs ir orientēts uz ziemeļnorvēģijas māksliniekiem (lai gan arī Munka darbs šeit bija atrodams, jo bez Munka Norvēģijā nekur :D), kā arī to, kā ziemeļi ir iespaidojuši dažādu mākslinieku skatījumu un attēlojumu mākslas formā.

Tā kā paši kalnos kāpt nevarējām, tad izmantojām tūristu variantu un uzbraucām ar Fjellheisen vagoniņu Tromsdalen kalnā Storsteinen (421 m virs jūras līmeņa). Pats brauciens aizņem pāris minūtes, bet skats, kas paverš no augšas ir vienkārši neaprakstāms. Sniegs augšā ir gandrīz līdz ceļiem un neliels sniegs arī nāca no gaisa, bet mēs neesam no cukura, tāpēc augšā pavadījām vairāk nekā divas stundas, staigājot (ļoooti lēnā gliemeža gaitā cenšoties brist uz priekšu  – 1 km apmēram 40 min :D) un baudot skatu. Mums palaimējās, ka kāds drosmīgais bija gājis jau un tad mēs sekojām iemītajām pēdām, jo citādāk viss apkārt ir balts un nav ne mazākas nojausmas, kur ir jāiet. Augšā ir atrodama neliela kafejnīca/ restorāns, kurā ieturējām maltīti, jo cenas šeit bija pat ļoti samērīgas Norvēģijai.

Nobraucām lējā un devāmies nelielā pastaigā starp kalniem, kas bija supermierīgs gājiens, jo visapkārt klusums, tikai ik pa brīdim kāds slēpotājs paslīd garām.

Uz salas atrodas arī Arktiskā katedrāle, bet tā kā mēs iekšā netikām, tad nācs vien apskatīt no ārpuses. Katedrāle ir iespaidīga no arhitektūras viedokļa un ir viena no vispopulārākajām apskates vietām Tromsø. Mani pašu tā varbūt tik ļoti nesajūsmināja, jo mans mērķis bija redzēt kalnus un dabas skatus… 🙂

Nākamajā dienā mums bija ieplānots brauciens pie sāmiem un ziemeļbriežiem.

Sāmi ir sena tauta, kas apdzīvo daļu Norvēģijas, Somijas, Krievijas un Somijas. Es neiedziļināšos daudz vēstures aspektos, bet sāmu vēsture ir bijusi visai skarba un viņiem ir nācies daudz ciest, cīnīties par savu pastāvēšanu, valodu un dzīvesveidu. Mūsdienās sāmi ir visai asimilējušies, jo citas izvēles viņiem nav bijis, bet joprojām viņiem ir sava valoda, kultūra un tradīcijas. Viens no sāmu arodiem ir ziemļbriežu aprūpe un ganīšana un tieši šo aspektu vēlējāmies izbaudīt arī mēs. Tāpēc devāmies uz sāmu nomenti, kurā ziemas periodā tiek aprūpēti apmēram 300 savvaļas ziemeļbrieži. Daudziem var šķist dīvains aspekts, ka šie ir savvaļas dzīvnieki, bet tajā pašā laikā tos ir iespējams barot no rokas. Principā viss ir izskaidrojams ar to, ka ziemeļbrieži ir visai ēdelīgi un gandrīz visi no mūsu satiktajiem ziemļbriežiem ir dāmas, kas ir gaidībās – un tad ēdiens ir pašā laikā. Un tā kā dzīvnieki tiek aprūpēti, tad nav tā, ka tie nepazīst cilvēkus.

Bet ideja šai apmetnei ziemas periodā ir visai vienkārša – apvidus mežos dzīvo lūši un citi plēsēji, kas briežus medī sporta dēļ un sāmi ir parēķinājuši, ka vidēji dienā tiek nogalināti 1, 2 ziemeļbrieži. Tāpēc ziemas aukstajos mēnešos viņi sadzen nometnē daļu tēviņus ar saviem harēmiem, lai veidotos nākamā paaudze. Bet kalnos un mežos mīt vairāki tūkstoši ziemeļbriežu un pēc aukstā perioda beigām arī šie tiek palaisti savā vaļā mežos. Un šis ir bijis sāmu arods kopš senseniem laikiem, vienīgā atšķirība, ka tagad tiek acināti arī tūristi, kuriem tiek dota neliela iespēja izbaudīt, kāda ir dzīve kopā ar ziemeļbriežiem.

Pats piedzīvojums bija super relaksējošs un pozitīvs, jo mums tika dotas divas stundas, kuras varējām pavadīt, barojot un uzturoties blakus dzīvniekiem, kas paskrēja nemanot. Man visu laiku gribējās smaidīt. 🙂 Pēc tam tiek piedāvātas pusdienas un mums arī vairāk pastāstīja pa sāmu tradīcijām un kultūru. Šī arī bija pati pēdējā diena, kad varēja apciemot ziemeļbriežus, jo visdrīzāk jau tagad visi 300 skraida savvaļā. 🙂 Es tiešām nekad nebūtu domājusi, ka it kā tik mierīga aktivitāte spēs tik ļoti pozitīvi uzlādēt.

Pēc tam braucām atpakaļ uz centru, paēdām un neplānoti izstaigājām cauri visai salai, apgājām apkārt ezeram un visbeidzot aizgājām līdz lidostai (4 km no centra) un pašās beigās kā divi staigāšanas entuziasti vēl aizgājām līdz un pārgājām pāri 1, 5 km garam tiltam, milzīgā vējā, lai aizietu līdz blakus esošajai salai, pavadītu uz tās paris minūtes un nāktu atpakaļ. 😀

Kopsummā pa šīm dienām nostaigājām vairāk kā 50 km, sasmēlāmies super pozitīvas emocijas un tie kalni… Kur vien ej, paverās neaprakstāms skats uz kalniem… To pat nevar ne aprakstīt, ne izstāstīt, tas ir vienkārši jāredz.

Praktiska informācija:

Kā nokļūt līdz Tromsø un cik tas maksā?

Ja lido, tad Rīga – Oslo  – Tromsø būs visvienkāršākais variants. Ja ir vēlme braukt ar savu mašīnu, tad līdz Stockholmai un tad garš, garš pārbrauciens. Bet jebkurā gadījumā ceļs izmaksās visai dārgi. Es parēķināju, ka vienam cilvēkam turp un atpakaļ, ja izdoas atrast lētas biļetes Air Baltic līdz Oslo un Norwegian līdz Tromsø, būs aptuveni 250 eiro. Varbūt ir iespējams sakombinēt ko lētāku, bet tad ir ļoti jāmeklē un jāzina, kad ir akcijas. Mums tas viss izmaksāja mazāk, jo mēs pirkām biļetes tikai līdz Tromsø akcijas laikā (pēc jaunā gada janvārī līdz padsmitajiem datumiem Norwegian parasti ir akcijas). Iesaku plānot ceļojumus tā, lai nav jānakšņo Oslo, jo reisi no Oslo līdz Tromsø ir vairākas reizes dienā.

Kad braukt uz Tromsø?

Brauciet sezonā! 😀 Mēs bijām nosacītā nesezonā, kad Ziemeļblāzmu vairs nenoķersi īpaši un vasara arī vēl nav sākusies. Ziemeļblāzmas skatīšanās sezonā ir no oktobra?novembra līdz marta beigām, bet viss ir atkarīgs no laika apstākļiem.  24 stundu gaisma ir no 20. maija līdz 22. jūlijam. Šajā laikā var kāpt kalnos bez bailēm un baudīt daudzas citas aktivitātes. Ziemas mēnešos, es gan baidos samelot, bet man šķiet, ka tas bija decembris, Tromsø var redzēt vaļus, kas piepeld visai tuvu krasta līnijai un tas arī noteikti ir neaizmirstams piedzīvojums. Pilsēta ir ļoti orientēta uz tūristiem, tāpēc aktivitāšu ir daudz – viss atkarīgs no tā, ko gribas piedzīvot.

Kur nakšņot?

Viesnīcu Tromsø ir daudz un piemērotas dažādiem maka biezumiem. Mēs palikām Enter Backpack Hotel, kas ir trīszvaigžnu viesnīca. Un nekāds lukss tas nebija, bet par to cenu, kas bija, tā bija ļoti laba viesnīca. Nav jābaidās, ka tas būs hostelis ar desmit cilvēkiem vienā istabā, kas sevi tikai dēvē par viesnīcu. 😀 Mums bija divvietīgs numuriņš un vienīgais, kas pietrūka bija fēns, bet to var pajautāt reģistratūrā. Viesnīcā nav iespējams paēst brokastis, bet ir koplietošanas virtuve un ēdamzona/ atpūtas zona. Paši negatavojām, bet ielūkojos virtuvē un izskatījās, ka tajā ir pilnīgi viss, lai pagatavotu maltīti.Viss arī tīrs un kārtībā. Mūsu istabā bija mini ledusskapītis, tāpēc piektdienas vakarā nopirkām veikalā produktus un varējām pagatavot maizītes nākamajai dienai.

Un vēl, ja runājam par nakšņošanu, tad Tromsø nebūs tā vieta, kur jūs pavadīsiet daudz laika viesnīcā, jo daba ir tik neaprakstāmi skaista, ka laiks ir jāpavada ārā. Mēs kā no rīta izgājām, tā tikai vakarā atgriezāmies līdz ar to tā bija tikai tāda kā pārnakšnošanas vieta.

Kur paēst?

Ārpusmājas ēšanas cenas Norvēģijā un Latvijā ir ļoti atšķirīgas un šeit normāla cena skaitās, piemēram, 20 eiro par mazo picu picērijā. Īsāk sakot, ja cena par vienu ēdienu nepārsniedz 20 eiro, tad tas ir ok. Tromsø ir ļoti daudz restorānu un kafejnīcu – jautājums tikai, cik esat gatavi maksāt. Mēs ēdām Fjellheisen restorānā, kurā mums diviem paēst, kafija un tēja izmaksāja ap 40 eiro, kas nav dārgi Norvēģijai. Otrā vieta, kur pusdienojām svētdien, bija Pastafabrikken, kur bija milzīgas porcijas un cenas diviem arī būs ap 35, 40 eiro. Bet, nu, ir ļoti daudz restorānu, kur viens  otrais ēdiens svārstījās cenu kategorijā no 30 – 40 eiro, kas izskatījās, ka ir visai standarta cena. Vēl es varu ieteikt Peppes Pizza, kas ir picēriju ķēde visā Norvēģijā un, kur cenas arī ir visi labas. Neēdām Tromsø, bet vieta man nav sveša. 🙂 Bet var darīt arī tā kā mēs pirmajā vakarā – aiziet uz veikalu un sakombinēt pašiem svaigus salātus salātu bārā. Es kafiju nedzeru, bet Ivars bija izlasījis, ka Risø kafejnīcā ir atrodama labākā kafija pilsētā un viņš apstiprināja, ka kafija šeit tiešām bija ekselenta, ko pagatavoja ļoti interesantā veidā (es tiešām nevaru neko vairāk komentēt, jo visas kafijas padarīšanas man ir pilnīgi svešas).

Inventāra īre?

Ja ir vēlme slēpot, snovot, doties kalnot – īsāk sakot, darīt jebko aktīvu, tad visu inventāru ir iespējams noīrēt Tromsø Outdoor. Mēs noīrējām tikai zābakus, bet sākumā bijām plānojuši ņemt pilno ziemas ekipējumu, ja būtu kāpuši kalnos. Viss profesionāli un darbinieki arī neskoposies ar padomiem, ja radīsies vajadzība.

Aktivitātes?

var gan īrēt mašīnu (ne elektrisko vēlams :D) un braukt un baudīt dabu pašiem, gan izmantot gidus. Visit Tromsø ir pieejama ļoti plaša informācija par dažādām iespējām, var uzreiz norezervēt un samaksāt. Kā arī šajā lapā var atrast daudz citas noderīgas informācijas.

Kopumā šī nedēļas nogale bija kā tāda kūkas gabala apostīšana, jo ļoti gribētos atgriezties šajā fantastiskajā vietā kādā no sezonām – ziemas vai vasaras. Es ļoti ceru, ka tas kādreiz izdosies. 🙂

Es vēl esmu jums parādā nelielu stāstu par Zviedrijas pilsētu Gēteburgu, kurā es biju pa Lieldienām – es ceru, ka tuvākajā laikā saņemšos. 🙂

 Ja kādi jautājumi, komentāri, tad droši – centīšos atbildēt. 🙂

2 Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *