Projekts  #VESELALAIMIGA – kā man sokas?

Projekts #VESELALAIMIGA – kā man sokas?

Varbūt daļa no jums ir jau pamanījusi manus postus Instagramā, ko tagoju ar #veselalaimiga projekta birku. Bet ja nē, tad nedaudz pastāstīšu, kas tas ir un kāpēc es šajā projektā piedalos, kā arī manas pārdomas par 40 dienām, ko esmu jau pavadījusi projektā.

“Vesela un laimīga” ir projekts sievietēm, ko organizē trenere Nika un tas ir domāts sievietēm, kas vēlas kaut ko mainīt savā dzīvē – sākt ēst veselīgāk un sportot, kā arī nomest kādu lieko kilogramu. Projekta galvenais mērķis nav lieko kilogramu ātra zaudēšana, bet gan iegūt sakārtotu veselību, izpratni par to, kas ir labs organismam un mudināt ikvienu sevi piespiest un kļūt aktīvākai.

Es projektam pieteicos, jo es jutu, ka netieku vairs pati galā ar sevi – nevarēju saņemties ne sportot, ne arī sākt ēst kaut cik veselīgāk. Pirms es aizbraucu uz Norvēģiju es sportoju un gāju uz treniņiem, jā, es nebiju veselīgas ēšanas entuziasts, bet es darīju vismaz kaut ko. Un Norvēģijā viss aizgāja šķērsām – tā kā man emocionāli tas pusgads bija ļoti grūts, tad man zuda motivācija kaut ko darīt (jā,es gāju paskriet uz skrejceliņa šad tad, bet salīdzinoši visai maz), ēdu es visādas random lietas un man viss bija gluži vienalga. Varētu pat teikt, ka biju uz depresijas robežas, jo bija pat tāds mēnesis, kad atnācu mājās pēc darba un uzreiz gāju gulēt. Pamodos, paskatījos seriālu un gāju gulēt atkal. Atbraucot uz Latviju atpakaļ, no vienas puses bija vieglāk, jo biju mājās, bet darbā palika grūtāk, stresa vairāk un nogurums bija tik pat liels kā Norvēģijā, ja vēl ne pamatīgāks un visu vasaru tā arī nobumbulēju. Cukura patēriņi kļuva visai iespaidīgi, jo likās, ka tas ir vienīgais veids, kā noturēt kaut kādu enerģijas līmeni sevī – kilogrami sāka nākt klāt, pati sev sāku nepatikt, izvairījos fotografēties, bet kaut ko pati darīt lietas labā nespēju saņemties.

Un tad ieraudzīju Nikas postu, ka drīz būs pieteikšanās projektam, stalkoju viņas Instagram profilu kādu nedēļu, lai tikai nenokavētu pieteikšanos. 🙂 Pieteicos, paspēju tikt starp pirmajām un sāku savu ceļojumu projektā.

Projekts balstās uz diviem pamatprincipiem – ēst veselīgi un sportot. Vienkārši un tajā pašā laikā grūti. Pirmā nedēļa ēšanas ziņā bija visgrūtākā, jo nevarēju saprast, ko lai vispār ēd, jo, lai gan opcijas ir dažādas un ir vienkārši jāizvairās no kaut kādām produktu grupām, bija apmulsums (es gan atturēšos sīkāk stāstīt par to, ko drīkst un nedrīkst konkrēti, jo tas nebūtu godīgi pret Niku, kas ir izstrādājusi šo programmu) Un, jā cukurs… Cukuru nedrīkst. Drīkst tikai dabisko cukuru, kas ir augļos, medū utt. Laikam trešā diena man bija vissmagākā, jo bija reālas lomkas – galva bija dulla, nevarēju nekam sakoncentrēties un jutos slikti, jo organisms gribēja savu cukura devu.

Bet es tiku tam pāri un tad es sapratu, ka ar to ēšanu nav nemaz tik traki. Ziniet, ja es, kas ir gandrīz vai atkarīga no saldumiem, spējunu jau 40 dienas iztikt bez produktim, kuros ir pievienots klāt cukurs, tad to var ikviens. Jautājums tikai, vai ir vēlme un pietiekami liels gribasspēks.  Un varu godīgi teikt, ka tik labi kā pēdējā pusotra mēneša laikā, es nekad vēl neesmu jutusies. Nekādas kuņģa sāpes, āda daudz tīrāka un apziņa, ka negrūžu savā ķermenī tukšas kalorijas, bet gan tikai labas lietas, motivē.

Un tad vēl ir otra daļa – treniņi. Treniņi nav viegli un tie paliek aizvien grūtāki un reizēm ir sajūta, ka mans ķermenis netiek līdzi tam tempam un es vēl joprojām jūtos tizla. Bet es daru. Es cenšos un daru tik labi, cik nu varu. Ir grūti, reizēm viss sāp tā, ka pakustēties nevar, bet atkal – es zinu, ka es daru ko labu savam ķermenim.

Un ziniet, kas ir vislabākais – es redzu rezultātus – pusotra mēneša laikā bikses ir palikušas vaļīgākas, es jūtos enerģiskāka, es varu to sasodīto planku vienā piegājienā noturēt vairākas minūtes no vietas un pirms pusotra mēneša 30 sekundes man likās kā vesela mūžība. Es zinu, ka rezultāti būtu bijuši labāki, ja es nebūtu saslimusi un izlaidusi gandrīz divas nedēļas no treniņiem, bet es esmu tikai sava ceļa sākumposmā un spēcīgāka, veselīgāka un laimīgāka Arta šobrīd top. 🙂

Un te nu jums bonusā vēl tāds rudens naksnīgais grims iedvesmai, ko arī tiešām veidoju naktī. 🙂

Līdz nākamajai reizei!

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *